Asi pēdējās dienās ir izteikusies arī Vācijas kanclere Angela Merkele, sakot, ka Grieķijas parādi jau tā ir tikuši samazināti un vairāk cerēt Atēnas nevar:
"Bankas un kreditori jau tā pietiekami nākuši pretim Grieķijai."
Pēdējās dienās Grieķijas virzienā lido daudz un dažādu vēstījumu par to, ka tā nevar cerēt uz vairāk nekā divu simtu miljardu eiro lielās naudas atlaišanu, ko tā krīzes dēļ aizņēmusies no starptautiskajiem aizdevējiem un arī no Eiropas Savienības.
„Tas vispār nav apspriežams,” tik kategoriski Francijas medijiem paudis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, uzsverot, ka tam nekādā gadījumā nepiekristu citas eirozonas valstis.
Junkers sacījis, ka, protams, ir jārespektē Grieķijas sabiedrības izvēle, taču grieķu pilsoņiem tik pat labi būtu jārespektē arī citu valstu ievēlētie politiķi, un līdz ar to pagaidām par kaut kādu kārtības maiņu nevarot būt ne runas.
Arī Vācijas kanclere Angela Merkele ir noraidījusi iespēju atlaist parādus Grieķijai.
"Parādus pēc paša gribas jau atlaiduši privātie kreditori, bankas Grieķijas parādu jau ir samazinājušas par miljardiem. Es neparedzu jaunu parādu atlaišanu," tā intervijā laikrakstam "Hamburger Abendblatt" pavēstījusi Merkele.
Grieķijas valdība turpina uzstāt uz savām prasībām un norāda, ka tomēr vēlas pamatīgas sarunas ar aizdevējiem. To intervijā raidorganizācijai BBC uzsvēris Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis:
„Es nekad neesmu teicis, ka neesam ieinteresēti sarunās ar saviem kreditoriem. Mēs esam ļoti ieinteresēti iesaistīties auglīgās diskusijās ar Eiropas Centrālo Banku (ECB), Starptautisko Valūtas fondu (SVF), EK, pilnīgi katru eirozonas, dalībvalsti, kuru vidū pilntiesīgi esam arī mēs. Taču tas, kam neesam gatavi, ir izlikties un turpināt realizēt neuzspiežamu programmu, kas jau piecus gadus nedod absolūti nekādus taustāmus labumus.”
Savukārt, par ekonomiku un finansēm atbildīgais Eiropas komisārs un bijušais Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī raidorganizācijai "BBC" sarunā raidījumā "Hard Talk" pavēstījis, ka ES darīs visu, lai Grieķija neaizietu no eirozonas, tomēr, uzsvēris, ka Grieķijas valdībai ir jāturas pie iepriekšējiem solījumiem. Viņš aicinājis visas puses sēsties pie galda un mierīgi izrunāt situāciju.
Zināms, ka gan Grieķijas valdības pārstāvji šajās dienās tiekas ar daudzu Eiropas valstu līderiem. Pirmdien Parīzē tiksies Grieķijas un Francijas finanšu ministri, bet Francijas prezidents Fransuā Olands plāno tikšanos ar Grieķijas līderi Aleksi Cipru vēl pirms 12.februārī gaidāmās ES valstu vadītāju sanāksmes Briselē.
Jāatgādina, ka Grieķijas jaunā radikāli kreisā valdība ir paziņojusi par pilnīgu valsts glābšanas programmas pārskatīšanu, solot atcelt vairākus iepriekšējās valdības iesāktos darījumus ar starptautiskajiem aizdevējiem, kā arī sola celt minimālo algu un atjaunot darbā vairākus tūkstošus atlaisto valsts ierēdņu.
Grieķija no starptautiskajiem aizdevējiem palīdzību ir lūgusi divas reizes un saņēmusi 240 miljardu eiro. Pašlaik Grieķijai piešķirtā aizdevuma summa sasniedz 315 miljardus eiro jeb 175 procentus no Grieķijas iekšzemes kopprodukta.
Grieķijas jaunā valdība arī uzsvērusi, ka atsakās strādāt ar tā saukto troiku jeb EK, ECB un SVF izveidoto komiteju, kas ir atbildīga par Grieķijas aizdevumu.
