Labrīt

Vācijas zemo cenu veikali "Aldi" un "Lidl" iekaro Eiropu

Labrīt

Ina Strazdiņa par Makrona vizīti Centrāleiropā un Austrumeiropā

Merkele cenšas neizlaist no rokām uzvaru parlamenta vēlēšanās, Šulcs izmanto asu kritiku

Merkele cenšas neizlaist no rokām uzvaru parlamenta vēlēšanās, Šulcs izmanto asu kritiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Līdz Vācijas parlamenta vēlēšanām ir atlicies tieši viens mēnesis. Kanclere Angela Merkele kandidē uz ceturto termiņu šajā amatā. Aptaujas liecina, ka gaidāma droša viņas vadīto konservatīvo uzvara. Taču Merkeles sāncensis, sociāldemokrātu kanclera kandidāts Martins Šulcs nepadodas un agresīvi meklē iespējas, kā uzlabot savas pozīcijas.

Priekšvēlēšanu kampaņa Vācijā rit pilnā sparā, un īpaša uzmanība pievērsta abām vadošajām partijām, un šobrīd tā dēvētajā „lielajā koalīcijā” ietilpstošajiem kancleres Angelas Merkeles konservatīvajiem un Martina Šulca sociāldemokrātiem.

Atšķirīgas kampaņas

Tomēr Merkeles un Šulca kampaņas būtiski atšķiras, un iemesls tam ir reitingi. Aptaujas jau vairākas nedēļas prognozē pārliecinošu Merkeles konservatīvo uzvaru – ar aptuveni 40%, un ar aptuveni 15 procentpunktu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem sociāldemokrātiem.

Līdz ar to Merkeles kampaņa galvenokārt mērķēta uz to, lai šobrīd šķietami drošo uzvaru neizlaistu no rokām. Viņas mantra ir stabilitāte un prognozejamība.

Savukārt Šulcam nākas smagāk uzspiest gāzes pedāli, tostarp asi kritizējot Merkeles politiku.

Tiesa, četras nedēļas līdz vēlēšanām pagaidām šī stratēģija nav atmaksājusies, un sociāldemokrātiem starpību ar konservatīviem neizdodas sadeldēt.

Februārī, pēc tam, kad sociāldemokrāti bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu bija izvirzījuši par savu kandidātu kanclera amatam, sociāldemokrātu popularitāte strauji pieauga. Brīžiem tie pat apsteidza konservatīvos. Uz brīdi bija intriga, ka varbūt vēlēšanas rudenī tomēr būs neprognozējamākas, nekā gaidīts. Tomēr pēc dažiem mēnešiem bez kāda acīmredzama konkrēta iemesla viss atgriezās vecajās sliedēs, un Merkeles konservatīvie atkal sāka audzēt pārsvaru.

Merkele kā miera osta

Intervijā “Bloomberg” domnīcas Vācijas Maršala fonds direktora vietniece Sudha Dāvida-Vilpa pauda, ka viens no faktoriem, kādēļ Merkele un viņas kristīgie demokrāti tolaik atguvās, bija Donalda Trampa kļūšanu par ASV prezidentu.

 

„Es domāju, ka prezidenta Trampa ievēlēšana Angelai Merkelei savā ziņā bija kā pretinde, kas viņai ļāva atkal uzaudzēt popularitāti Vācijas vēlētāju vidū. Jo viņa šķiet miera osta vētrā, ka izcēlusies Eiropā un otrpus Atlantijas okeānam,” norādīja Dāvida-Vilpa.

Merkeles pozīcijas pirms gada, pusotra apdraudēja gandrīz miljons patvēruma meklētāju un bēgļu, kas ieplūda Vācijā.

Taču imigrantu skaitam samazinoties, imigrācijas tēmai vairs nav tik liela loma.

Merkele liek uzsvaru uz Vācijas labo ekonomikas stāvokli un stabilitāti, arī starptautiskajā arēnā.

Nesen mītiņā Brēmenē viņa paziņoja, ka, „ņemot vērā Lielbritānijas pilsoņu lēmumu, ņemot vērā bažas, kas mums bija par vēlēšanām Francijā vai Nīderlandē, mēs visi esam daudz domājuši par Eiropu”.  “Pirmo reizi daudzu gadu laikā mums ir Bundestāga priekšvēlēšanu kampaņas plakāts, kas attiecas uz Eiropu. Jo mēs esam pārliecināti – ja mēs stiprinām Eiropu, mēs stiprinām arī Vāciju. Vācija un Eiropa sader kopā. Šīs ir vienas monētas divas puses, kā allaž teica Helmuts Kols. Mums tas ir jāturpina, jo Eiropa ir miera un brīvības projekts,”  uzsvēra Merkele.

Šulcs pievēršas Merkeles kritikai

Sociāldemokrātu līdera Martina Šulca kampaņas galvenā tēma bijusi sociālais taisnīgums. Mēnesi pirms vēlēšanām viņš pastiprina kritiku pret Merkeli. Piemēram, viņai pārmet nepietiekami stingru nostāju pret Trampu un pakļaušanos prasībām palielināt militāros tēriņus.

Šonedēļ Šulcs solīja aizvākt no valsts ASV kodolieročus. Un, kaut aptaujas liecina viņam par sliktu, Šulcs uzstāj – aptaujas vēl nav vēlēšanu rezultāti.

„24.septembrī mēs izvēlēsimies, vai mēs šajā valstī visiem bērniem, vīriešiem un sievietēm nodrošināsim vienādas iespējas uz vienlīdzīgu taisnīgumu. Tas ir sociāldemokrātu mērķis!” uzsvēra Šulcs.

Koalīcija - jebkurā gadījumā

Esošajā situācijā sociāldemokrātiem un Šulcam, lai mēģinātu mazināt Merkeles konservatīvo pārsvaru, nākas meklēt dažādus risinājumus cerībā, ka kāds no tiem nostrādās, norādīja Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

„Sociāldemokrāti ļoti izmisīgi meklē kaut kādu tēmu, ar kuras palīdzību varētu mazināt kristīgo demokrātu pārliecinošo uzvaru, neapdraudot viņu relatīvo uzvaru, bet to samazināt līdz 35% vai pat mazāk. Par to liecina, piemēram, Šulca paziņojums par to, ka viņš iestāsies par ASV atomieroču izvākšanu no Vācijas,”  sacīja Skudra.

Kas attiecas uz Merkeli, kas patlaban aizvada savu trešo termiņu kancleres amatā, viņai ir savs plāns, kas izstrādāts gadu gaitā, pie kura viņa pieturas un kas acīmredzami strādājis arī šo Bundestāga vēlēšanu kampaņas laikā, pauda Skudra.

„Merkele ir uzticīga savai stratēģijai, un viņas stratēģija vienmēr ir bijusi savā kampaņā izmantot tās tēmas, kuras kristīgo demokrātu interpretācijā var aizgūt no citām partijām, tādejādi laupot šīm partijām tās tēmas virsvadību vēlēšanu kampaņas laikā. Šo taktiku viņa ir lietojusi visās savās vēlēšanu kampaņās, un sekmīgi,” norādīja Skudra.

Bez divām vadošajām partijām parlamenta vēlēšanās, protams, piedalās arī citi politiskie spēki. Un šoreiz tajās startē rekordliels partiju skaits – ir pieteikti 42 kandidātu saraksti. Bez konservatīvajiem un sociāldemokrātiem ir vēl četras partijas, kam prognozē iekļūšanu Bundestāgā, un kuras visas četras balansē ap 10%. Tie ir „zaļie”, liberālā Brīvo demokrātu partija, galēji kreisā partija “Die Linke” un pretimigrācijas partija „Alternatīva Vācijai”.

Bet, kaut uzvaru prognozē Merkeles konservatīvajiem, vairākumam Bundestāgā jebkurā gadījumā būs jāveido koalīcija.

Balstoties uz reitingiem, viens variants būtu turpināt pašreizējo konservatīvo un sociāldemokrātu „lielo koalīciju”, taču sociāldemokrāti pagaidām par to izsakās diezgan noraidoši.

Otrs potenciāls variants – konservatīvie, Brīvo demokrātu partija un zaļie – tā būtu tā dēvētā „Jamaikas koalīcija”, jo šo trīs partiju krāsas ir melns, zaļš un dzeltens. Tomēr līdz vēlēšanām vēl ir mēnesis, un koalīcijas veidošanas sarunas jebkurā gadījumā būs grūtas.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti