Merkele, kas uzauga komunistiskajā Austrumvācijā, svētdien teica uzrunu pie memoriāla upuriem, kas nogalināti, mēģinot bēgt no Austrumberlīnes.
"Berlīnes mūris, šis cementā iekaltais valsts ļaunprātīgās varas simbols miljoniem cilvēku noveda līdz paciešamā robežai un pārāk daudz aiz šīs robežas. Tas viņus salauza," sacīja Merkele.
"Nav jābrīnās, ka pēc robežas atvēršanas cilvēki ar āmuriem un kaltiem sagrāva ienīsto struktūru. Gada laikā tā pazuda no pilsētas ainas."
Neparasti emocionālā uzrunā Vācijas kanclere norādīja, ka 1989.gada 9.novembra galvenā mācība ir, ka "mēs varam mainīt situāciju uz labāku - tas ir Berlīnes mūra krišanas vēstījums".
Šis vēstījums ir patiess Merkeles apvienotajai valstij un pasaulei, "īpaši cilvēkiem Ukrainā, Sīrijā, Irākā un daudzos, daudzos citos pasaules reģionos, kur brīvība un cilvēktiesības ir apdraudētas vai tiek bradātas".
"Šis ir pārliecinošs vēstījums par mūsu spējām šodien un nākotnē graut mūrus, diktatūras, vardarbības, ideoloģijas un naida mūrus. Pārāk labi, lai būtu patiesi? Salds sapnis, kas plīsīs kā burbulis? Nē, [Berlīnes] mūra krišana mums ir parādījusi, ka sapņi var piepildīties," sacīja Merkele.
Vācijas kanclere atgādināja, ka 9.novembris ir arī nacistiskās Vācijas 1938.gada "Kristāla nakts” - pret ebrejiem vērsto grautiņu - gadadiena, norādot, ka šī gadadiena Vācijas vēsturē iezīmē arī "kauna un apkaunojuma dienu".
Vācijas kanclere pateicās demokrātisko kustību dalībniekiem bijušajās komunistiskajās valstīs, kas pavēra ceļu vēsturiskajiem notikumiem, norādot, ka 1989.gadā "Dzelzs priekškars jau bija ielauzts".
"Mēs vācieši nekad neaizmirsīsim brīvības un demokrātijas kustības centrālajā un Austrumeiropā, kas pavēra ceļu mūsu nesenās vēstures laimīgākajam brīdim," sacīja Merkele.
Vācijā svētdien notiek svinības par godu 25.gadskārtai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas kulmināciju sasniegs grandiozā koncertā pie Brandenburgas vārtiem, kurā miljoniem cilvēku lielo pūli līdz ar rokzvaigznēm uzrunās arī antikomunistiskās kustības veterāni.
Berlīnes mūri Autrumvācijas komunistiskās varasiestādes sāka būvēt 1961.gada 13.augustā, cenšoties apturēt masveida cilvēku aizplūšanu uz Rietumvāciju. Mūris, kas nostāvēja 28 gadus, kļuva par spilgtāko Aukstā kara un sašķeltās Eiropas simbolu.
1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu.
Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem, cenšoties bēgt no komunistiskās "paradīzes", no VDR robežsargu lodēm dzīvību zaudēja vismaz 389 cilvēki, lai gan komunistiskā režīma upuru organizācijas min daudz lielāku skaitli.
