Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja Ukrainu divas dienas pirms valsts neatkarības pasludināšanas 30. gadadienas svinībām. Šī bija viņas atvadu vizīte, jo ilggadējā Vācijas vadītāja atstās amatu pēc septembrī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām.
Pēc piezemēšanās Kijevas Borispiļas lidostā Merkele devās uz memoriālu Otrajā pasaules karā kritušajiem, lai noliktu ziedu vainagu pie nezināmā kareivja kapa. Pēc tam kanclere godināja 2014.gadā Maidana jeb Pašcieņas revolūcijā bojāgājušos.
Tālāk Vācijas kanclere devās uz Marijas pili, kur viņu sagaidīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Abi līderi aiz slēgtām durvīm sarunājās ilgāk par stundu. Pēc tikšanās Merkele un Zelenskis tikās ar medijiem.
Ukrainas prezidents sacīja, ka viņa un Merkeles sarunas viens no būtiskākajiem jautājumiem bija enerģētiskā drošība un gāzes cauruļvads “Nord Stream 2”, pa kuru Krievija eksportēs savu dabasgāzi uz Vāciju, apejot Ukrainas teritoriju.
Zelenskis norādīja, ka Ukraina šo projektu uzlūko kā bīstamu ģeopolitisko ieroci Kremļa rokās.
Savukārt Merkele, kuras valdība aizstāv “Nord Stream 2” pabeigšanu, sacīja, ka Berlīne atbalstīs jaunas sankcijas pret Maskavu, ja Krievija cauruļvadu izmantos savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai.
Kanclere uzsvēra, ka Krievijas dabasgāzes tranzītam caur Ukrainu ir jāturpinās arī pēc 2024.gada, kad beigsies pašreizējā vienošanās starp Krieviju un Ukrainu. Vienlaikus Vācija gatavojoties piešķirt Ukrainai vienu miljardu eiro, lai palīdzētu īstenot atjaunojamās enerģijas projektus.
Zelenskis piebilda, ka pirmdien Kijevā tiksies Ukrainas, ASV un Vācijas enerģētikas ministri, lai apspriestu jautājumu par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu. Viņš cer, ka tikšanās laikā ASV un Vācijas pārstāvji nāks klajā ar konkrētiem piedāvājumiem, kā palīdzēt Ukrainai kompensēt ieņēmumus, ko tā zaudēs, ja Krievija pēc 2024.gada vairs neeksportēs dabasgāzi uz Eiropu caur Ukrainu.
Merkele un Zelenskis apsprieda arī bruņotā konflikta noregulējumu Donbasa reģionā Ukrainas austrumos.
Kanclere atzina, ka līdzšinējie diplomātiskie centieni izbeigt konfliktu bijuši nesekmīgi. Tāpēc Merkele ierosināja sarīkot jaunu “Normandijas formāta” samitu, kurā piedalītos Ukrainas, Krievija, Vācijas un Francijas līderi. Viņasprāt, tas ļautu panākt progresu.
Zelenskis uzskata, ka Ukrainai, Vācijai un Francijai ir jānoformulē vienota nostāja par to, kā īstenot miera procesu Austrumukrainā. Viņš arī vēlas, lai Ukrainas partneri Rietumos pastiprinātu spiedienu uz Krieviju.
Pirmdien Kijevā notiks samits par godu “Krimas platformas” atklāšanai. Tas ir Zelenska ierosināts diplomātisks formāts, kura mērķis ir pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību Kijevas centieniem pārtraukt Krievijas okupāciju Krimas pussalā.
Žurnālisti Merkelei pajautāja, kāpēc Vāciju samitā pārstāvēs enerģētikas un ekonomikas ministri, nevis ārlietu ministrs Heiko Māss. Kanclere atbildēja, ka Māsa neierašanās neesot saistīta ar Vācijas attiecībām ar Krieviju, bet gan ar saspīlēto situāciju Afganistānā, kur joprojām atrodoties daudzi Vācijas pilsoņi.
