Pēc uzbrukumiem, kas pēdējās nedēļas laikā ir pārsteiguši vairākus Vācijas reģionus, kanclere Merkele bija spiesta pārtraukt savu atvaļinājumu, lai atgrieztos Berlīnē un sniegtu savu ikgadējo preses konferenci par situāciju valstī. Tradicionāli tā notiek vasaras beigās, bet pēdējo notikumu gaismā šajā preses konferencē vislielākā uzmanība pievērsta tieši drošības jautājumiem.
Komentējot nesenos uzbrukumus, kanclere norādījusi, ka uzbrucēji ir vēlējušies apšaubīt Vācijas atvērtību un vēlmi palīdzēt grūtībās nonākušajiem. Tieši tāpēc šāda rīcība tiek nosodīta.
"Šie divi vīrieši, kas ieradās pie mums kā bēgļi, ir atbildīgi par noziegumiem Vircburgā un Ansbahā. Viņi ir izsmējuši valsti, kas viņus uzņēma.
Un es gribu piebilst, ka man nav svarīgi, vai šie bēgļi ieradās mūsu valstī pirms vai pēc pagājušā gada 4.septembra," teica Vācijas kanclere.
Šādi Merkele komentējusi izskanējušos apgalvojumus par to, ka uzbrucēji varētu būt ieradušies valstī pagājušās vasaras beigās pēc tam, kad kanclere atviegloja ieceļošanas iespējas patvēruma meklētājiem.
Iespējams, ka tieši šāda politika veicināja to, ka Vācijā pērn ieradās vairāk nekā miljons patvēruma meklētāju. Taču par spīti Merkeles īstenotās patvēruma politikas kritikai, kanclere norādījusi, ka palīdzības sniegšana tiem, kuri bēg no kara un vajāšanās, turpināsies.
"Pirms vienpadsmit mēnešiem es šajā pašā telpā apgalvoju, ka Vācija ir spēcīga valsts, ka mēs esam jau daudz sasnieguši un mēs visu varēsim izdarīt. Pirms vienpadsmit mēnešiem es neteicu, ka šis būs vienkāršs jautājums, ko būs vienkārši atrisināt. Bet es šodien esmu tikpat pārliecināta kā toreiz, ka mēs spēsim īstenot mūsu vēsturisko uzdevumu. Un tieši tāpēc mēs tiksim pāri arī jaunajam izaicinājumam, ar ko mēs saskaramies – islāma terorismam.
Mēs ieviesīsim pareizos pasākumus un liksim skaidri noprast, ka mēs gribam saviem pilsoņiem dot mieru un ka mums izdosies īstenot arī integrācijas uzdevumus," teica Merkele.
Runājot par jaunajiem drošības pasākumiem, kurus Vācija varētu ieviest, Merkele uzsvērusi nepieciešamību izveidot brīdināšanas sistēmu, lai jau patvērumu pieprasījumu izskatīšanas laikā būtu iespējams atklāt potenciālos radikalizācijas riskus.
Tāpat Merkele aicinājusi pastiprināt starptautisko izlūkdienestu sadarbību, vienlaicīgi norādot, ka vēl ir par agru detalizēti runāt par to, kādi vēl pasākumi būs nepieciešami papildus jau pēdējos mēnešos veiktajai patvēruma un drošības likumu pastiprināšanai. Jau kļuvis zināms, ka, piemēram, Bavārijas federālajā zemē līdz 2020. gadam plānots pieņemt darbā papildu 2000 policistu.
Pēdējā gada notikumi ir ievērojami ietekmējuši arī pašas Merkeles popularitātes reitingus, kas ir ievērojami kritušies. Iespējams, ka tieši tāpēc Merkele šajā preses konferencē nav vēlējusies atklāt, vai nākamgad kandidēs uz ceturto kancleres pilnvaru termiņu.
Kā zināms, aizvadītajā gadā Vācija uzņēma aptuveni vienu miljonu patvēruma meklētāju no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un citām valstīm. Tāpat ziņots par vairākiem Vācijā pēdējā laikā notikušiem teroraktiem, kurus pastrādājuši islāma ekstrēmisti.
Pirms nedēļas Vircburgā vilcienā kāds pakistānietis ievainoja četrus cilvēkus. Savukārt svētdien, 25.jūlijā, vakarā Ansbahas pilsētā Bavārijā bēgļa statusu nesaņēmis patvēruma meklētājs no Sīrijas sarīkoja sprādzienu, kurā pats gāja bojā. Sprādzienā ievainoti 12 cilvēki.
