Abu līderu politisko nostādņu un stila atšķirības bijušas acīmredzamas. Tramps kritizējis Vāciju, sākot no tās tirdzniecības politikas un beidzot ar Merkeles bēgļu politiku. Viņš arī nav izcēlies ar skaidru atbalstu Eiropas Savienībai, gluži pretēji, atzinīgi novērtējot Lielbritānijas izstāšanos.
Merkele savukārt uzsvērusi, ka ir gatava sadarboties ar Trampu, balstoties uz kopīgām transatlantiskajām vērtībām. ASV viceprezidents Maiks Penss, nesen viesojoties Eiropā, uzsvēra transatlantisko saišu svarīgumu, un abu valstu līderu tikšanos Eiropa rūpīgi vēros, lai redzētu, vai Tramps pilnībā atbalsta šo vēstījumu.
Eiropas Savienības ietekmīgākajai līderei Merkelei Tramps kritiskus vārdus veltīja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Uz solījumu fona par sienas būvēšanu uz robežas ar Meksiku un imigrācijas ierobežošanu pirms vairākiem mēnešiem laikā, kad Eiropa vēl cīnījās ar migrācijas krīzi, Tramps priekšvēlēšanu kampaņas mītiņos paziņoja, ka Merkeles imigrācijas politika ir „katastrofa” un viņa iznīcina Vāciju.
„Vācija ir ekonomikas milzis. Tā tiek iznīcināta ar to, ko Merkele tur ir izdarījusi. Tas, ko viņa izdarījusi ar Vāciju... Es nezinu, kas ar viņu notika. Es biju domājis, ka viņa ir kolosāla līdere,” toreiz paziņoja Tramps.
Kad novembrī kļuva zināms, ka uzvarējis ir Tramps un viņš būs nākamais ASV prezidents, Merkele paziņojumā norādīja, ka ir gatava ar viņu sastrādāties, balstoties uz kopīgām vērtībām.
„Savienotās Valstis ir sena un cienījama demokrātija. Priekšvēlēšanu kampaņa šoreiz bija īpaša, ar dažām konfrontācijas epizodēm, kuras ir grūti sagremot. Kā daudzi no jums es vēlēšanu rezultātus sagaidīju ar satraukumu. Personai, ko amerikāņi izvēlējušies par savu prezidentu brīvās vēlēšanās, ir ietekme tālu aiz ASV robežām. Vāciju un Ameriku vieno vērtības – demokrātija, brīvība, likuma vara, cieņa pret cilvēkiem neatkarīgi no viņu izcelsmes, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma, seksuālās orientācijas vai politiskajiem uzskatiem. Uz šo vērtību pamata es piedāvāju cieši sadarboties ar nākamo ASV prezidentu Donaldu Trampu,” toreiz sacīja Merkele.
Baltajā namā ar Trampu pirmo reizi tiekoties aci pret aci, Merkeles galvenais mērķis būs uzticības veidošana, par viedokļu atšķirībām runājot uz partnerības, nevis konfrontācijas pamata.
Uz to aģentūrai DPA norādīja Vācijas valdības transatlantisko attiecību koordinators Jirgens Harts.
Tramps vēl janvārī paziņoja, ka ciena Merkeli, tomēr viņas migrācijas politika bija „katastrofāla kļūda”. Trampa padomnieki savukārt izteikušies, ka Vācija manipulē ar eiro vai grauj ASV nodarbinātības perspektīvas.
Tramps un Merkele ir ļoti atšķirīgi līderi gan paziņojumu saturā, gan manierē un stilā.
Tramps atzinīgi novērtējis Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un ieņēmis ekonomiski protekcionistisku retoriku, kamēr Merkele stingri iestājas par Eiropas Savienību un brīvo tirdzniecību.
Gaidāms, ka tiks apspriesti drošības jautājumi. Vašingtona uzsver nepieciešamību NATO dalībvalstīm sasniegt 2% mērķi aizsardzības tēriņiem – tas ir mērķis, kas Vācijai vēl ir sasniedzams. Vienlaikus Berlīne uzsvērusi kolektīvās aizsardzības sadarbības nozīmi.
Tramps un Merkele apspriedīs arī sadarbību cīņā pret terorismu.
Gaidāms, nozīmīga sarunu tēma būs arī attiecības ar Krieviju, kā arī centieni atrisināt konfliktu Ukrainā. Iepriekš Tramps bija labvēlīgi izteicies par attiecību uzlabošanu ar Maskavu, bet kopš stāšanās amatā viņa administrācija ir ieņēmusi stingrāku nostāju.
