Merkele sacījusi, ka nedos padomus no malas, bet ka atbalsta Vācijas valdības pūliņus, "lai darītu galu šim barbariskajam karam".

"Mana solidaritāte izpaužas tā, ka es situācijā, kad Krievija uzbrūk, iebrūk Ukrainā, atbalstu Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību,"

līdzšinējā arodbiedrības DGB prezidenta godināšanas ceremonijā sacījusi bijusī kanclere, ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstīja pasākuma dalībnieks.

Par Vācijas attiecībām ar Krieviju laikā, kad viņa bija kanclere, Merkele neko nav teikusi, nedz arī par savām attiecībām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Līdz šim Merkele tikai vienreiz izteikusies pa karu Ukrainā.

25. februārī viņa sacīja, ka nosoda starptautisko tiesību pārkāpumu, ko veikusi Krievija.

"Notikušais Eiropas vēsturē pēc Aukstā kara iezīmē būtisku pavērsiena punktu," sacīja Merkele.

Bijusī kanclere izpelnījusies ASV un citu valstu nopēlumu par atbalstu gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas bija iecerēts, lai piegādātu gāzi taisnā ceļā no Krievijas uz Vāciju.

Arī pēc Krimas aneksijas un kara Donbasā Merkele turpināja uzstāt, ka jāturpina dialogs ar Putinu.

Taču viņas attiecības ar Putinu allaž ir bijušas sarežģītas, un to Vācijas kanclere, kas atzīta par vienu pēdējo laiku spēcīgākajām Eiropas līderēm, nav slēpusi.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.