- Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angele Merkele devās uz Maskavu, lai jauno Austrumukrainas miera plānu apspriestu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
- Medijos izskan pretrunīga informācija par pašu plānu un tajā, iespējams, iekļauto Kijevas piekāpšanos teritoriju ziņā.
Pēc četru stundu ilgām sarunām ar Ukrainas kolēģi Petro Porošenko, Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angele Merkele devās prom, nesniedzot žurnālistiem nekādus paziņojumus.
Saskaņā ar Ukrainas prezidenta preses dienesta informāciju, trīs līderi aicinājuši nekavējoties pārtraukt karadarbību Austrumukrainā, izvest ārvalstu karavīrus, atvilkt smago tehniku un ieročus un atbrīvot ķīlniekus.
Piektdien, īsi pirms izlidošanas uz Maskavu, Merkele aicināja nelolot cerības par sarunu iznākumu ar Putinu.
„Francijas prezidents un es nolēmām darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu asinsizliešanu un panāktu Minskas vienošanās izpildi,” sacīja Merkele.
„Esam pārliecināti, ka šim konfliktam nebūs militārā risinājuma, taču apzināmies, ka nav skaidri noteikts, ka šajās sarunās izdosies panākt uguns pārtraukšanu. Mēs nezinām, vai gūsim panākumus šodien, varbūt būs vajadzīgas turpmākas sarunas, nezinām, vai sarunas būs garas vai īsas un vai tās būs pēdējās,” sacīja Merkele.
Par jaunu miera iniciatīvu Austrumukrainai no oficiālajiem paziņojumiem ir zināms maz. Olands ceturtdien vien pateica, ka tā esot balstīta uz Ukrainas teritoriālo vienotību. Taču ko citu par to ziņo rietumvalstu mediji - kāda “American Voice” žurnāliste atklāja, ka iniciatīvu situācijas noregulējumam esot izstrādājis Putins, un tajā draudējis nolīdzināt Donbasu līdz ar zemi. Amatpersonas, kas to redzējušas, nosauca dokumentu par pilnīgi nepieņemamu. To apskatījuši arī Olands un Merkele, izmetuši no tā visu nepieņemamo un lido ar šo plānu uz Maskavu.
Citi mediji savukārt ziņo, ka tas neesot miera plāns, bet gan cinisks mēģinājums izbēgt no visām Minskas vienošanās saistībām jeb, citiem vārdiem, tā ir ceļa karte jaunai Piedņestrai vai Abhāzijai Ukrainā.
Savulaik, izceļoties Gruzijas karam 2008.gada augustā, uz Maskavu ar sešu punktu miera plānu lidojis toreizējais Eiropas Savienības prezidējošās valsts vadītājs, Francijas prezidents Fransuā Sarkozī. Dokuments izpelnījās daudzu politiķi kritiku, jo tajā nebija atsauces uz Gruzijas teritoriālās vienotības respektēšanu. Toreiz gan karš tika izbeigts, taču situācija bijusi pavisam cita. Bruņotas sadursmes ilga vien dažas dienas, un Krievija nevienā brīdī nenoliedza savu spēku klātbūtni Gruzijas teritorijā.
Jau ziņots, ka pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs.
Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
