Viņš uzsvēra, ka rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju neiedarbojas, jo situācija Ukrainā kļūst arvien dramatiskāka. Tādēļ ir jāpārtrauc līdzšinējā „spiediena” politika un jāmaina taktika – jārisina sarunas ar Krieviju, mēģinot panākt konflikta noregulējumu.
„Krievijai ir augsts sāpju līmenis un līdz ar grūtībām tas arvien kāpj.
Krievus ar nabadzību un grūtībām nevar iebaidīt. Mēs šobrīd naivi ceram, ka kāds pacels rokas, bet tā nebūs.
Jo ātrāk sāksies reālas sarunas par iespējamu konflikta risinājumu. Jā, katram būs jāmaksā dārga cena par šo mieru, bet, jo ilgāk vilksies, jo cena būs dārgāka,” norādīja Meļņiks.
Viņa viedoklim piekrita arī žurnāliste Inga Spriņģe, paužot satraukumu arī par Krievijas lobiju Eiropas Savienībā, lai sašķeltu bloka valstis: „Krievija ārēji izliekas, ka viņus sankcijas nesatrauc un mēs esam visvareni, bet, ņemot vērā, cik izmisīgi Krievija mēģina iegūt gan politiskajās aprindās draudzību Eiropā, gan no sabiedrības viedokļa, gluži vienaldzīgi viņiem tas nav."
Viņa minēja, ka Krievija mēģina iefiltrēties konkrētu valstu medijos, nevis vairs paļaujas tikai uz saviem propagandas kanāliem.
„Sankcijas būs labs lakmusa papīrs, kur varēs redzēt Krievijas ilgstoši veidoto spēku tieši lobija ziņā,” vērtēja žurnāliste.
Arī žurnālists Askolds Rodins piekrita, ka Krievija mēģina šķelt ES, taču uzsvēra – lielvalstij tas ne pārāk sekmīgi izdodas. Viņaprāt, Krievijā iekšpolitiskā situācija varētu sākt mainīties, ja sankcijas nonāks līdz slikti pārtikušā cilvēkā līmenim, jo līdz šim sankcijas skāra labāk nodrošinātos krievus. Meļņiks uz šo izteikumu gan piebilda, ka tas notiks tikai pēc trim četriem gadiem, bet tikmēr simtiem cilvēku mirs Ukrainā.
Savukārt raidījuma vadītājs Kārlis Streips skarbus vārdus veltīja tieši Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: „Psihs, piedodiet, psihs. Šis cilvēks ir pazaudējis pilnīgi visas saites ar realitāti. Tā melot, kā melo Putins, [Krievijas ārlietu ministrs Sergejs] Lavrovs un viņu rokaspuiši, es nezinu, kā viņi var naktīs gulēt un paši sev acīs skatīties spogulī. Tā ir psihoze, tā ir patoloģija, tā vairs nav pārvaldes sistēma.”
Jau ziņots, ka sestdien agrā rītā uz Melnās jūras ostas pilsētu Mariupoli raidītas trīs reaktīvo mīnmetēju “Grad” zalves: apšaudīti Ukrainas armijas blokposteņi, arī dzīvojamās mājas, veikali, tirgus laukums un sabiedriskā transporta pietura. Dienas laikā pilsēta ar iekārtām “Grad” apšaudīta vairākas reizes. Tiek ziņots par 30 bojāgājušajiem un gandrīz 100 ievainotajiem civiliedzīvotājiem.
Pēdējā laikā situācija Austrumukrainā būtiski pasliktinājusies. Doņeckas lidostā notikušas sīvas sadursmes, bet, šāviņiem trāpot sabiedriskajam transportam, janvāra sākumā nedēļā Volnovahā gājuši bojā 12, bet Doņeckā apšaudē sabiedriskā transporta pieturā nogalināti vēl deviņi civiliedzīvotāji.
Pēc martā notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai turpināties.
