Visu nakti Melnajā jūrā netālu no Soču pilsētas piekrastes turpinājās avarējušās lidmašīnas TU-154 meklēšanas darbi. Tajos ir iesaistīts liels glābēju skaits.
Tomēr galvenais lidaparāta korpuss joprojām nav atrasts. Krievijas dienestu speciālisti pieļauj, ka tas atrodas sešu kilometru attālumā no krasta dziļi zem ūdens. Tomēr spēcīgā straume var sākt pārvietot atlūzas Abhāzijas virzienā. Lidmašīnas vraku šobrīd meklē ap 200 ūdenslīdēji.
Uz Maskavu ir nosūtīta arī pirmā lidmašīna ar jau atrastajiem bojā gājušajiem cilvēkiem. Viņu atpazīšana tiks veikta, izmantojot DNS paraugus.
Teroristu uzbrukuma versija šobrīd tiek vērtēta kā maz ticama.
Tā žurnālistiem ir norādījis Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš vada īpaši izveidoto valdības izmeklēšanas komisiju. Ministrs ir sacījis, ka lidmašīna bija ceļā no Maskavas uz Sīriju un lēmums par nolaišanos Soču lidosta tika pieņemts pēdējā mirklī. Sākotnēji uzpildīt degvielu tika plānots citā lidostā, tomēr tur bija slikti laika apstākļi. Degvielas uzpildes laikā uz lidmašīnas borta bija uzkāpuši tikai robežsargi un muitnieki. Tas padara par maz ticamu iespēju, ka kāds Soču lidostā būtu varējis ielikt lidmašīnā bumbu.
Lidmašīnas melnās kastes, kas fiksē pilotu sarunas un tehnisko informāciju, vēl nav atrastas. Krievijas glābšanas dienesti cer, ka to izdosies paveikt pirmdienas laikā. Šo datu atšifrēšana palīdzēs noteikt avārijas cēloņus. Joprojām par vienu no galvenajiem iespējamajiem iemesliem tiek uzskatītas tehniskās problēmas ar lidmašīnu, pilotu kļūda vai sadursme ar kādu objektu.
Vienlaikus tiek ziņots, ka lidmašīna nebija pārraidījusi nekādus signālus, kas liecinātu par tehniskām problēmām. Arī abi piloti bija ļoti pieredzējuši.
Lidmašīnas kapteinis ir daudzkārt lidojis konflikta zonās, savukārt otrais pilots iepriekš ir veiksmīgi nolaidis zemē lidmašīnu, kurai bija radušās tehniskās problēmas.
Pirmdien ūdenslīdēji Melnajā jūrā 27 metru dziļumā atraduši svētdien avarējušās Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnas "Tu-154" fizelāžas atlūzas.Par to, atsaucoties uz Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Dienvidu reģiona meklēšanas un glābšanas nodaļas sniegto informāciju, vēstīja ziņu aģentūra "RIA Novostji".
Līdz šim atrasti 14 bojāgājušo ķermeņi un 156 fragmenti. Tos nogādā Maskavā DNS analīžu veikšanai un identifikācijai. Atlieku stāvoklis neļauj identificēt bez rūpīgas izpētes. Tāpat ir grūti atpazīt tos ķermeņus, ka jau ir nogādāti Maskavā.
Šodien parādījās ziņas, ka daļa bojāgājušo bijuši glābšanas vestēs. Tas nozīmētu, ka pasažieri gatavojušie evakuācijai. Aizsardzība ministrija vēlāk šos informāciju noliedza.
Krievijas Federālais drošības dienests, Kremlis un citas atbildīgās institūcijas paziņojušas, ka nav atklātas pazīmes notikušā saistībai ar teroraktu. Pamata versija ir tāda, ka lidmašīna avarēja svešķermeņu iekļūšanas dzinējā, nekvalitatīvas degvielas, pilota kļūmes vai tehniska defekta dēļ.
Visā Krievijā pirmdien ir izsludinātas sēras, lai pieminētu 92 bojā gājušos. Krievijā šodien daudzviet notika piemiņas dievkalpojumi aviokatastrofā bojāgājušajiem. Cilvēki nolika ziedus pie viņu darba vietām. Ārvalstīs ziedi tiek nestu uz Krievijas vēstniecībām. Ar klusuma brīdi bojāgājušos šodien pieminēja arī valdības sēdē.
Latvijas vārdā līdzjūtību Krievijai un mirušo tuviniekiem ir izteicis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Avarējušajā Krievijas aizsardzība ministrijas lainerī Tu-154 bija 84 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi, starp pasažieriem lielākā daļa - 64 - bija Sarkanās armijas Aleksandrova vārdā nosauktā ansambļa mākslinieki, ar viņiem kopā uz Sīriju sveikt Krievijas kontingentu jaunajā gadā lidoja deviņi televīzijas darbinieki, divi ministrijas ierēdņi un labdarības organizācija ''Taisnīga palīdzība'' vadītāja un pazīstamā sabiedriskā darbiniece daktere Jeļizaveta Glinka. Koristi devās uz Sīriju, lai Alepo pilsētā sniegtu Jaungada koncertu Krievijas armijas bāzē Sīrijā. Žurnālistiem bija paredzēts šo koncertu atspoguļot.
Traģēdija Krievijā daļā sabiedrības raisījusi diskusiju arī par komentāriem internetā un sociālajos tīklos. Gan Krievijā, gan arī Latvijā izskan aicinājumi cilvēkiem atturēties no neētiskiem un naidu saturošiem ieraksttiem. Tiek pieļauta arī versija, ka situāciju savā labā izmanto tā dēvētās “troļļu armijas”, lai provocētu konfliktus. Portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš skaidroja, ka neētiski komentāri netiek publicēti.
