“Šorīt mēs informējām Balto namu, ka es neapmeklēšu darba tikšanos, kas tika plānota nākamajā otrdienā,” sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja Meksikas prezidents.
Ar šādu vēsti Penja-Njeto nāca klajā dienu pēc tam, kad Tramps parakstījis rīkojumu par nepārvaramas fiziskas barjeras izveidi uz trīstūkstoš kilometru garās Meksikas robežas, sperot pirmo lielo soli priekšvēlēšanu kampaņas solījuma pildīšanai. Dekrētā arī pieprasīta desmittūkstoš jaunu darbavietu radīšana pierobežas zonā, lai ievērojami palielinātu patruļu skaitu.
"Robežmūris ir ļoti nepieciešams. Tas arī palīdzēs Meksikai apturēt nelegālo imigrāciju no Centrālamerikas un izjauks narkotiku karteļu operācijas. Mēs notversim visus noziedzniekus, narkotiku un karteļu līderus. Viņi vairs nevarēs ierasties mūsu valstī un radīt haosu. Mēs viņus notversim un dabūsim ārā no valsts ļoti ātri!" pauda Tramps.
Vēlāk Tramps pārstāvji paziņoja par plāniem mūra būvniecību starp valstīm finansēt, iekasējot 20% nodokli precēm no Meksikas.
Dati liecina, ka ik gadu ASV un Meksikas robežu labākas dzīves meklējumos cenšas šķērsot aptuveni septiņsimt tūkstoši cilvēku, gandrīz puse no viņiem tiek aizturēti pierobežas zonā un deportēti. Kopumā ASV uzturas aptuveni 11 miljoni cilvēku bez oficiālas uzturēšanās atļaujas, un viņi kļuvuši par nozīmīgu valsts ekonomikas daļu, reģionālajām varasiestādēm bieži pieverot acis uz viņu nepilnīgajiem dokumentiem.
Ar mūra uzcelšanu Tramps iecerējis iebraucēju skaitu ievērojami samazināt un rēķinu par būvniecības darbiem nosūtīt Meksikai. Meksikas varasiestādes to sauc par absurdu.
"Esmu pavēlējis Ārlietu ministrijai vēl aktīvāk cīnīties par mūsu tautiešu interesēm ASV. Piecdesmit meksikāņu konsulāti kļūs par migrantu tiesību aizsardzības centriem. Mēs tautiešus nepametīsim vienus. Meksikas valdība darīs visu, lai sniegtu juridiskus padomus un aizsardzību. Es aicinu pilsonisko sabiedrību un likumdevējus pievienoties mūsu centieniem migrantu atbalstīšanai. Mēs esam sarūgtināti par ASV lēmumu, un es varu tikai atkārtot – Meksika nepieņem mūrus, un mēs ne par kādu mūri nemaksāsim!" paziņoja Meksikas prezidents.
Vienlaikus Tramps vērsies arī pret tā sauktajām patvēruma pilsētām. Tās ir aptuveni četrsimt ASV pilsētas, to skaitā metropoles Ņujorka un Losandželosa, kurās ilgu laiku dominējuši demokrātu politiķi un kuras pieņēmušas migrantiem draudzīgus likumus, piemēram, aizliedzot pašvaldības policistiem pieprasīt iedzīvotājiem uzrādīt identifikācijas dokumentus. Tramps tagad draud šīm pilsētām apturēt daļu federālā finansējuma, ja tās nesadarbosies.
Pašvaldības noskaņotas kareivīgi. "Labāk gatavojieties cīņai, jo mēs aizstāvēsim patvēruma pilsētas statusu un mūsu migrantu kopienas ar visām pieejamām metodēm. Mēs lepojamies, ka esam imigrantu pilsēta, imigrantu štats un imigrantu valsts!" uzsvēra Sanfrancisko domes deputāte Hilarija Ronena.
Tikmēr pierobežā Meksikas pusē, kur daudzviet jau tagad robeža ir nocietināta, regulāri pulcējas gan tie, kas vēlas iekļūt ASV pirmoreiz, gan tie, kuri no valsts tikuši izraidīti un vēlas atgriezties, lielākoties valda noskaņojums, ka neatkarīgi no tā, kurš par mūri maksās, migrācijas plūsmu tas neapturēs.
"Mana sieva ir tur, un mani bērni ir dzimuši ASV. Man tur ir jāatgriežas. Pat ja viņi uzcels mūri, es tam pārrāpšos pāri. Atnesīšu tepes, kaut vai no zariem taisītas, un tik un tā pārlēkšu otrā pusē," saka no ASV deportēts meksikāņu imigrants Hosē de Hesus Ramiress.
