Protesti un nemieri, kuros gājuši bojā trīs cilvēki un vairāk nekā 300 ir ievainoti, Bolīvijā sākās pēc 20. oktobrī notikušajām prezidenta vēlēšanām. Pēc oficiālajiem rezultātiem, jau pirmajā kārtā vēlēšanās uzvarējis prezidents Evo Moraless, kurš pretrunā ar konstitūciju pretendēja jau uz ceturto termiņu valsts galvas amatā. Moraless svētdien, neilgi pēc tam, kad bija izsludinājis jaunas parlamenta vēlēšanas, televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata.
„Mēs atkāpjamies. Es atkāpjos. Atkāpjos tādēļ, lai manas māsas un brāļi, kas ir līderi un sociālisma kustības autoritātes, netiktu vajāti un netiktu pakļauti draudiem. Man ir žēl, ka notiek šis pilsoniskais apvērsums un ka daļa no policijas pakļaujas šiem uzbrukumiem demokrātijai un sociālajam mieram. Es jums vēlos pateikt, brāļi un māsas, ka cīņa šeit nebeidzas. Mēs turpināsim šo cīņu par vienlīdzību un mieru,” sacīja Moraless.
Savukārt tviterī prezidents paziņoja, ka Bolīvijas varasiestādes grib viņu aizturēt un „vardarbīgas grupas” uzbrukušas viņa rezidencei.
Protestētāji ziņu par Moralesa atkāpšanos uzņēma ar sajūsmu. No amatiem svētdien atkāpās arī vairāki valdības ministri, amatpersonas un vēlēšanu tribunāla vadītāja Marija Čoke Kispe. Daži no tiem meklēja patvērumu ārvalstu vēstniecībās.
Savukārt pirmdien telefonsarunā ar Meksikas ārlietu ministru Marselo Ebrardu Moraless lūdza politisko patvērumu un vēlāk tviterī paziņoja, ka dodas uz Meksiku. Ebrards apstiprināja, ka Meksika piešķīrusi Moralesam politisko patvērumu, un norādīja, ka, pēc starptautiskajām konvencijām, viņš atrodas Meksikas aizsardzībā un viņa dzīvība ir glābta.
Moraless pateicās Meksikai par aizsardzību un solīja atgriezties savā valstī stiprāks un enerģiskāks.
Meksikas oficiālajā rezidencē Lapasā jau patvērušies vismaz 20 Bolīvijas valdības un parlamenta locekļi.
Moralesa vietā par pagaidu prezidenti kļūs Senāta spīkera vietniece Žanīne Anjesa. Tikmēr Bolīvijas bruņotie spēki piekrituši veikt kopīgas operācijas ar policiju, lai novērstu vardarbību pēc Moralesa atkāpšanās no amata.
Armijas ģenerālis Viljamss Kalimans televīzijas uzrunā paziņoja, ka militārā pavēlniecība ir saskaņojusi kopīgas operācijas ar policiju, lai novērstu asinsizliešanu un cīņas bolīviešu ģimenēs. Konfliktus un nemierus varētu izraisīt varas vakuums, kas radies pēc Moralesa demisijas.
ANO un Amerikas Valstu organizācija ir paudušas bažas par drošības sabrukumu Bolīvijā. Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni svētdien pauda viedokli, ka nepieciešama jauna, neatkarīgi sastādīta vēlēšanu komisija un jaunas vēlēšanas, lai atjaunotu uzticību Bolīvijas demokrātiskajai sistēmai. Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pomepo paziņoja, ka Savienotās Valstis atbalsta aicinājumus sarīkot jaunas vēlēšanas.
Savukārt Kubas, Argentīnas un Venecuēlas līderi pauduši atbalstu Moralesam un pašreizējo situāciju Bolīvijā nodēvējuši par apvērsumu. Arī Krievija situāciju Dienvidamerikas valstī salīdzinājusi ar apvērsumu.
Moraless, kurš prezidenta amatā stājās 2006.gadā, bija pirmais Bolīvijas iezemiešu prezidents. Viņš valsts galvas amatu ieņēmies visilgāko laiku, ja salīdzina ar viņa priekštečiem. Bolīvija Moralesa prezidentūras laikā ir uzplaukusi. Ar gāzes un litija ieguvi iepriekš nabadzīgā Dienvidamerikas valsts ir spējusi panākt ekonomikas izaugsmi, kas pārsniedz 6% gadā. Tomēr Moralesa varas autoritārais raksturs daudzos pilsoņos raisījis pretestību.
