Mejas valdība mēģinās pārliecināt skeptiķus parlamentā par «Brexit» līgumu

Tuvākajās dienās Lielbritānijas premjere Terēza Meja un viņas valdības locekļi mēģinās atrast jaunus argumentus cerībā pārliecināt skeptiķus tomēr atbalstīt līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

ĪSUMĀ:

  • Pēc britu parlamenta lēmuma pagarināt “Brexit” iespējami divi scenāriji:
    - pagarinājums līdz 30. jūnijam, ja līdz 20. martam parlaments atbalstīs “Brexit” vienošanos;
    - ja vienošanos neatbalstīs, Lielbritānija varētu lūgt ilgāku laiku sarunām.
  • Ja būs tehnisks pagarinājums, Lielbritānijā nenotiks EP vēlēšanas.
  • Jebkāds pagarinājums ir iespējams tikai ar pārējo 27 ES valstu piekrišanu.
  • Daži ES līderi devuši mājienu, ka ar pagarinājumu nevajadzētu būt problēmām.

Trešais balsojums par šo vienošanos ar Eiropas Savienību Lielbritānijas parlamentā varētu būt gaidāms jau otrdien, bet oficiāli tas vēl nav apstiprināts.

Mejas valdība mēģinās pārliecināt skeptiķus parlamentā par «Brexit» līgumuArtjoms Konohovs
    Ceturtdien, 14.martā, Mejai beidzot ir izdevies gūt vairākumu kādā no balsojumiem parlamentā. Britu deputāti ir atbalstījuši ieceri pagarināt izstāšanās periodu no Eiropas Savienības.  

    Līdz ar to tagad iezīmējas divi galvenie attīstības scenāriji.

    Pirmais ir tehnisks pagarinājums līdz 30. jūnijam. To prasīs, ja Lielbritānijas parlamentam līdz 20. martam ar trešo piegājienu tomēr izdodas apstiprināt izstāšanās vienošanos ar Eiropas Savienību.

    Šādā gadījumā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Apvienotās Karalistes teritorijā, visticamāk, netiks rīkotas, jo šī valsts pametīs bloku, pirms jaunā sasaukuma eiroparlamentārieši būs pirmo reizi sanākuši kopā. Laiks līdz 30. jūnijam būs nepieciešams, lai apstiprinātu likumus, kas pavada izstāšanās līgumu.

    Bet, ja vienošanās tomēr netiek apstiprināta, tad Londona varētu lūgt garāku laiku pārdomām un sarunām. Iespējams, ka šādā gadījumā Lielbritānija varētu palikt Eiropas Savienības sastāvā pat vēl vairākus gadus. Šis laiks tiktu izmantots sarunām ar Briseli par jauno tirdzniecības līgumu.

    Tāpat var notikt gan atkārtots referendums, gan ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

    Bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, kurš jau vairākus gadus strādā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadībā Londonā, uzskata, ka Lielbritānijai piemērotākais būtu Norvēģijas modelis.

    “Manuprāt, visvieglāk Lielbritānijai būtu jau no paša sākuma ķerties pie Norvēģijai tipa līdzīga līguma un viss tiktu atrisināts bez lielām problēmām. Un, ja nebūtu Īrijas, tad es domāju, ka te būtu smagā izstāšanās no Eiropas Savienības. Īrijas jautājums padara to pārāk aktuālu Eiropas Savienībai. Šī robeža ir viens no iemesliem, kādēļ beigu beigās būs kaut kāds darījums ar Eiropas Savienību un termiņa pagarināšana. Bez Īrijas te būtu diezgan traki, skatoties uz visu, kas te notiek,” sacīja Vilks.

    Jebkāds pagarinājums ir iespējams tikai ar pārējo 27 Eiropas Savienības valstu līderu piekrišanu.

    Viņiem par to savs viedoklis būs jāsaka nākamās nedēļas beigās paredzētajā samitā Briselē.

    Vairāki ietekmīgi Vācijas politiķi jau ir devuši mājienu, ka ar sarunu termiņa pagarināšanu nevajadzētu būt problēmām. Galu galā kanclere Angela Merkele, tāpat kā daudzi citi, vairākkārt ir aprakstījusi Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības kā ļoti skumju notikumu. Un sarunu pagarināšana dod cerības, ka Londona varētu mīkstināt savu nostāju un saglabāt ciešākas saites ar Eiropas Savienību vai pat neizstāties nemaz.

    KONTEKSTS: 

    2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

    Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.

    Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana. 

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti