Iepriekš Tramps kopīgajā preses konferencē atzina, ka devis Mejai padomu, bet viņa to uzskatījusi par pārāk radikālu.
BBC intervijā Mejai jautāja, kādu padomu viņa saņēmusi no Trampa, uz ko Meja atbildēja: “Viņš teica, ka man vajadzētu iesūdzēt ES tiesā, nevis turpināt sarunas.”
Nav skaidrs, par ko tieši Lielbritānijas valdība varētu vērsties tiesā pret Eiropas Savienību. Un Meja intervijā raidsabiedrībai BBC ar smaidu piebilda, ka Londona tomēr turpinās sarunas ar Briseli.
Viņa arī atkārtoti aizstāvēja savu “maigā Brexit” pozīciju, un aicināja kritiķus to atbalstīt.
Pēc Mejas vārdiem, viņas stratēģija ļaus Lielbritānijai slēgt tirdzniecības darījumus ar citām valstīm, izbeigt brīvu darbaspēka pārvietošanos un iziet no Eiropas tiesa jurisdikcijas.
Mejas stratēģija paredz ciešu sadarbību ar ES preču, nevis pakalpojumu tirdzniecības jomā.
Runājot par Trampa padomu, Meja atzina, ka ir interesanti, ka Tramps kopīgajā preses konferencē teica nemest malā sarunas ar ES.
Par spīti asajai kritikai, ko Tramps iepriekš veltīja Mejas “Brexit” plāniem, piektdien, 13. jūlijā, pēc tikšanās ar viņu ASV prezidents paziņoja, ka abu valstu attiecības un saites „nekad nav bijušas stiprākas” kā patlaban.
Trampa izteikumi nāk laikā, kad Meja mēģina vienot viņas sašķelto Konservatīvo partiju.
No amata atkāpās divi nozīmīgi ministri – Boriss Džonsons, kurš atbildēja par ārlietām, un Deivids Deivss, kurš vadīja izstāšanās sarunas.
Ir sagaidāms, ka pirmdien tiks publicēts Džonsona detalizētais skaidrojums par to, kādēļ viņš pameta Mejas kabinetu. Gan Džonsons, gan Deiviss bija starp redzamākajiem “Brexit” atbalstītājiem.
Ja Mejas valdība krīt, tad Džonsons ir viens no ticamākajiem kandidātiem uz premjera posteni.
Nesaskaņas Konservatīvajā partijā izraisīja valdības piedāvājums turpmāko attiecību veidošanai ar Eiropas Savienību. Tas paredz noslēgt Asociāciju līgumu un izveidot brīvās tirdzniecības zonu precēm. Lielbritānija ir arī gatava iekasēt Eiropas Savienības vārdā muitas nodevas precēm, kas tiek ievestas no ārzemēm. Londona uzskata, ka tas atcels nepieciešamību atjaunot robežkontroli uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas.
Tomēr tieši muitas tarifu jautājums ir saniknojis asākos “Brexit” aizstāvjus. Viņi uzstāj, ka šādi Mejas valdība ir pārkāpusi vairākus iepriekšējos solījumus. Proti, Lielbritānijas parlaments joprojām nevarēs visos jautājumos pieņemt likumus, kas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības normām. Tāpat tiks saglabāta arī daļēja Eiropas Savienības Tiesas teikšana.
Ja Mejas oponenti spēs savākt vismaz 48 deputātu parakstus, Konservatīvajā partijā būs jānotiek balsojumam par tās vadītāju. Ir zināms, ka šobrīd ir savākti vismaz 40 paraksti.
Meja sola cīnīties par palikšanu amatā un brīdina, ka bez viņas nekāda “Brexit” vispār var nebūt. Vai arī tas notiks uz abām pusēm ļoti neizdevīgiem nosacījumiem, jo līdz nākamā gada martam pārāk daudz laika nav atlicis.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas valdība šā gada 7.jūlijā apstiprināja plānu, kura nolūks ir izveidot brīvās tirdzniecības zonu ar ES pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no bloka nākamā gada martā. Plāns, kuram sarunās vēl jāpanāk ES piekrišana, paredz arī izstrādāt kopīgus noteikumus ar ES brīvai savstarpējai rūpniecības preču un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai.
Plānam nepiekrita Lielbritānijas "Brexit" ministrs Deivids Deiviss, kurš tā dēļ atkāpās no amata. Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons, paziņoja, ka valdība plāno ne tādu “Brexit” par kuru 2016.gada jūnijā referendumā nobalsoja 52% iedzīvotāju.
Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019.gada 29.martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms. Šajā laikā Apvienotajā Karalistē vēl darbosies visi līdzšinējie ES likumi.
