Meja atklātā vēstulē norādīja, ka vairāk nekā trīs miljoni ES dalībvalstu pilsoņu sniedz lielu ieguldījumu valsts ekonomiskas izaugsmē, sabiedriskajā dzīvē un kultūrā.
Tāpēc sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) panākta vienošanās, ka šie cilvēki varēs iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja būs uzturējušies valstī piecus gadus bez pārtraukuma. Pārējās personas varēs palikt valstī un pēc pieciem gadiem pretendēt uz šo statusu. Lielbritānijā pēc "Brexit" varēs ierasties arī šo cilvēku tuvākie radinieki.
Tāpat tiks saglabātas savienības dalībvalstu pilsoņu tiesības uz veselības aprūpi, pensijām un pabalstiem.
Mejas uzrunu Briselē daudzi premjeri un prezidenti uzņēma ar aplausiem un jutās atviegloti par to, ka sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES var beidzot pavirzīties uz priekšu. Lai gan formāls lēmums par pāreju pie otrās sarunu kārtas līderiem ir jāpieņem šodien jau bez Mejas klātbūtnes.
Ceturtdienas pēcpusdienā, ierodoties Briselē, Mejai vēl bija jāatbild uz nepatīkamiem jautājumiem par zaudējumu svarīgā balsojumā britu parlamentā. Meja mēģināja pārliecināt žurnālistus un sabiedrību, ka viņas vadītā valdība ir stabila un viss notiekot pēc plāna.
“Mēs turpinām virzīties uz priekšu izstāšanās procesā. Atcerieties, ka pagājušajā nedēļā priekšsēdētājs Junkers ir sacījis, ka sarunās ir panākts pietiekams progress. Vakar Eiropas Parlaments ar lielu balsu vairākumu ir atbalstījis šo rekomendāciju. Un šodien es turpināšu sarunas par mūsu ciešo un īpašo attiecību nākotni,” sacīja Meja.
Tomēr jau pēc dažām stundām sanāksmju zālē viņu sagaidīja patīkams pārsteigums. Kad Lielbritānijas premjere vakariņās pabeidza savu uzrunu pārējo valstu premjeriem un prezidentiem, viņi negaidīti sāka aplaudēt.
Iznākot no sēdes, jau pēc pusnakts, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja, ka pārējie politiķi izprot, cik grūti Mejai šobrīd klājas. “Viņa ir mūsu kolēģe. Lielbritānija ir dalībvalsts. Un mēs ne tikai mēģinām būt, bet arī patiešām esam jauki un draudzīgi cilvēki,” norādīja Junkers.
Arī Latvijas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzīst, ka tagad patiešām ir panākts labs progress gan jautājumā par pilsoņu tiesībām, gan par Lielbritānijas iemaksām Eiropas budžetā, gan par Ziemeļīrijas nākotni.
“Progress patiešām šobrīd ir panākts, bet es pieņemu, ka šodien arī varētu vienoties precīzi par pārejas perioda laiku un diskutēt par tālākajiem soļiem. Protams, interesanti, ka martā tiks izstrādātas vadlīnijas tālākajām sarunām,” norādīja Kučinskis.
Pametot Eiropas Padomes ēku, Meja uzreiz devās uz lidostu, kur viņu gaidīja valdības lidmašīna. Piektdien diskusijas notiek bez viņas. Tajās jau 27 valstu politiskajiem līderiem ir jādod piekrišana nākotnes tirdzniecības attiecību apspriešanai ar Londonu. Gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan vairāki citi politiķi ir brīdinājuši, ka nākamā sarunu kārta būs vēl sarežģītāka. Jo līdz šim neviens līdz galam nesaprot, kādu tad sadarbības modeli Mejas valdība vēlas.
Jau ziņots, ka pērn jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - EK pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas.
Taču decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanos, atrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Zināms, ka briti par izstāšanos no bloka maksās no 40 līdz 44 miljardiem eiro.
