Jau ziņots, ka Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa šonedēļ ir sākusi skatīt valdības iesniegtu apelāciju par iepriekšēju tiesas spriedumu par to, ka ir nepieciešama parlamenta piekrišana izstāšanās sarunu sākšanai.
Lielbritānijas premjerministre Meja līdz šim bijusi visai strikta un uzstājusi, ka valdības idejām un plānam par Apvienotās Karalistes aiziešanu no ES parlamenta piekrišana nav nepieciešama.
Taču deputātos tas izraisīja pamatīgu pretestību, kas vainagojās ar tiesas lēmumu parlamentam par labu. Valdība ir iesniegusi apelāciju un šonedēļ karalistes Augstākā tiesa to skata, solot ar lēmumu klajā nākt ceturtdien, 8.decembrī.
Taču britu premjerministre Meja ir padevusies gan opozīcijas – leiboristu – spiedienam, kas prasa gan publiskot izstāšanās sarunu sākšanas plānu, gan arī lai par to balso parlaments, pirms valdība oficiāli iedarbina Lisabonas līguma 50. pantu, ar ko izstāšanās process sāktos.
Kā spriež analītiķi, Meja tādējādi cer iegūt deputātu labvēlību, jo, ja arī Augstākās tiesas lēmums valdībai būtu nelabvēlīgs, tas drīzāk vainagotos ar lielu spriedzi un neprognozējamu rezultātu.
To, ka britu parlamentam ir pienākums balsot par valdības vēsturisko plānu, ko paredz arī valsts pamatlikums, bija izpētījusi arī grupa juristu, kuri ar plašu, publisku petīciju vērsās gan pie politiķiem, gan sabiedrības neilgi pēc vasarā notikušā referenduma.
Lielbritānijas parlamenta deputātu vairākums līdz šim ir bijis noskaņots par Lielbritānijas palikšanu ES. Tāpēc jau iepriekš izskanējuši minējumi, ka, ja parlaments balsotu pret valdības nodomu, tas radītu apjukumu britu politikā un, iespējams, arī valdības krīzi.
Arī ES daudzi britu parlamentu joprojām uzskata kā iespēju tomēr galu galā apturēt britu Apvienotās Karalistes izstāšanos, ko vietējie analītiķi gan vērtē kā maz ticamu.
Raidorganizācija BBC, kas izvērtē Mejas piekrišanu sadarboties ar parlamentu, vērtē, ka premjerministre nav noteikusi laiku, nedz to, cik detalizēti plānu atklās, tādēļ bumba joprojām ir viņas pusē.
Meja iepriekš ir norādījusi, ka oficiālu pieteikumu izstāšanās procesa sākšanai Briselei varētu nosūtīt martā.
Taču joprojām gan šo ideju, gan tālāko procesu apvij neskaidrības un noslēpuma migla. Zināms vienīgi, ka oficiāli valstij pēc tam būs divi gadi, lai visu izrunātu un procesu noslēgtu. Bet arī pēc tam vēl visām ES institūcijām būs jāsaka savs vārds. Viens no sarežģītākajiem procesiem varētu būt Eiropas Parlamentā, kur sarunvedis ir ar ļoti stingru un kritisku skatījumu apveltītais bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofštads.
Sarunu termiņu var pagarināt, ja tam piekritīs visas 28 ES dalībvalstis.
