Pirmdienas vakarā britu deputāti centās noskaidrot – vai ir vairākuma atbalsts kādam no četriem variantiem – tai skaitā muitas savienībai un tā dēvētajam Norvēģijas modelim, un vairākums visam pateica nē.
Deputātu spēju atrast kompromisus nespēja iedvesmot arī klimata protestētāju akcija, puskailiem nostājoties Vestminteras galerijā virs deputātiem.
Ceļu arā no ieilgušā strupceļa Meja otrdien mēģināja rast valdības sēdē, ka ilga visu dienu. Tas, ka tajā nepiedalījās ierēdņi, liek domāt, ka ministri apsprieduši arī ārkārtas vēlēšanu iespējamību. Totalizatoru organizētāji atzīst – daļa britu vairāk interesējas par to, kas varētu būt nākamais premjers – nevis par to, kas notiks pēc 12. aprīļa.
Tikmēr ES puse gatavojas ļaunākajam. "Šodien – pie pašreizējās lietu kārtības – bezvienošanās variants ir ļoti ticams. Mans pienākums ir teikt taisnību. Bezvienošanās variants ir ļoti ticams, un mēs tam esam gatavi," atzina "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs no ES puses Mišels Barnjē.
Lielbritānijas premjere otrdien vakarā uzrunā televīzijā paziņoja, ka centīsies izvairīties no bezvienošanās "Brexit", tiekoties ar opozīcijas līderi Džeremiju Korbinu un lūdzot ES vēl pagarināt izstāšanās termiņu.
"Es piedāvāju apsēsties ar opozīcijas līderi un mēģināt vienoties par plānu, kas nodrošinās, ka mēs pametam ES un ka mēs to izdarām ar vienošanos," uzrunā televīzijā pavēstīja Meja.
Leiboristu partijas līderis Korbins pavēstīja, ka būtu "ļoti priecīgs" tikties Meju un apspriest kopīgu "Brexit" politiku, lai rastu izeju no pašreizējā strupceļa.
Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pavēstīja, ka "arī pēc šodienas mēs nezinām, kāds būs galarezultāts, tāpēc būsim pacietīgi".
Arī citas vadošās bloka amatpersonas jau iepriekš pauda vēlmi vispirms uzzināt, ko britu valdība un parlaments vēlas darīt papildu laikā, lai izietu no strupceļa.
Lielbritānijas mediji Mejas paziņojumu vērtē kā vēlmi izvairīties no tā dēvētā cietā “Brexit” 12. aprīlī, bet pagaidām nav skaidrs, vai sašķeltais parlaments būs gatavs atbalstīt vienošanās projektu. Līdz šim deputāti to ir noraidījuši, bet arī paši nav spējuši piedāvāt alternatīvu variantu.
Lielbritānijai bija jāpamet ES pagājušajā piektdienā, taču tagad par jauno termiņu noteikts 12. aprīlis, kad Lielbritānijai jāatstāj bloks, ja ES nepiekritīs Mejas lūgumam pēc "īsa" pagarinājuma.
KONTEKSTS:
2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos jau trīs reizes noraidīja britu parlaments.
2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Tuvojoties šim datumam un neesot skaidram rīcības plānam no Lielbritānijas puses, ES līderi martā piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:
- Viens no termiņiem ir 22. maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
- Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.
"Brexit" atlikšana uz ilgāku laiku nozīmētu, ka Lielbritānijai jāpiedalās maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Britu premjere Meja solīja atkāpties no amata, tiklīdz tiks apstiprināta "Brexit" vienošanās.
Tikmēr Eiropas Savienības līderi gatavojas 10. aprīlī sasaukt ārkārtas samitu.
