Taču vēl daudz pārbaudījumu ir priekšā, jo to būs jāapstiprina arī Lielbritānijas un dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, kā arī Eiropas Parlamentam.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņojusi, ka kabineta locekļi pēc vētrainām debatēm tomēr piekrituši viņas saskaņotajam vienošanās projektam par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
"Kabinets kolektīvi lēmis, ka valdībai jāatbalsta izstāšanās līguma projekts," pēc piecas stundas ilgušās sēdes žurnālistiem pie Dauningstrītas desmitā nama pavēstīja Meja.
“Šis ir izšķirīgs solis, kas ļauj mums iet uz priekšu un tuvākajās dienās finalizēt vienošanos. Šie lēmumi nenāca viegli, bet es ticu, ka tas ir valsts interesēs,” paziņoja Meja.
“Ja neskatās uz kaut kādām detaļām, tad mūsu izvēle ir skaidra. Vai nu šī izvēle – vienošanās, kas atbilst britu referendumā paustajai gribai un atdod mums kontroli pār robežām, likumiem un naudu – vai nekādas vienošanās,” uzsvēra Meja.
Meja valdību iepazīstināja ar otrdienas vakarā Briselē starp Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvežiem panākto vienošanos par „Brexit” līguma nosacījumiem un cer panākt tam atbalstu. Pēc garām un grūtām sarunām pusēm ir izdevies atrisināt vienu no galvenajiem jautājumiem - robežjautājumu starp Īriju un Ziemeļīriju.
Trešdien bija ļoti izšķiroša diena, jo tā varēja nest gan notikumu attīstību, gan arī sarunas atkal iedzīt strupceļā, jo teju puse valdības ministru pauda skepsi par vienošanos.
Ļoti dažādas ir reakcijas saņemto ziņu. Piemēram, Dānijas premjerministrs sociālās saziņas vietnē “Twitter” apgalvoja, ka jūtas atvieglots, jo beidzot ir zaļā gaisma.
Bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Ferhovstads, tiesa ne bez skumjām, norādīja, ka tagad „Brexit” turpināsies, taču Lielbritānija vienmēr būs gaidīta atpakaļ.
Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena rakstīja, ka šī ir ārkārtīgi slikta vienošanās abām pusēm un viņas partija, kas ir pārstāvēta parlamentā, pilnīgi noteikti balsos „pret”.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka Lielbritānija un Eiropas Savienība tagad ir gatava nākamajam sarunu solim un tam tiks organizēts "Brexit" samits.
Šī ziņa nozīmē, ka Eiropas Savienības valstu vadītājiem drīzumā būs jāpošas uz Briseli, lai tiktos sanāksmē un sacītu savu vārdu par šo dokumentu un procesu varētu turpināt.
400 lappušu garā vienošanās paredzot risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas atjaunošanai. Pēc Lielbritānijas izstāšanās gaidāms 21 mēnesi ilgs pārejas periods.
Bijušais ārlietu ministrs Boriss Džonsons solīja balsot pret vienošanos, jo uzskata, ka pieaugs Īrijas ietekme Ziemeļīrijā,
Ja Meja valdības ministrus nepārliecinātu, varēja iestāties dziļāka politiskā krīze.
KONTEKSTS:
Oktobra vidū ES līderiem neizdevās panākt progresu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Tika nolemts arī nerīkot novembrī plānoto īpašo “Brexit” samitu. Taču parādījusies ideja "Brexit" strupceļu risināt ar garāku pārejas periodu. Šobrīd plānots, ka tas ilgs nepilnus divus gadus – no 29. marta līdz 2020. gada 31. decembrim. Šajā laikā briti būs Eiropas kopējā tirgū, muitas savienībā, iemaksā ES budžetā, bet lēmumu pieņemšanā pēc 29. marta vairs nepiedalās.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
Eiropas Komisija jūlija otrajā pusē aicināja dalībvalstis un uzņēmējus gatavoties gadījumam, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" notiks bez vienošanās starp Londonu un Briseli. Joprojām nav pārliecības, ka līdz "Brexit" datumam stāsies spēkā ratificētā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos.
