News.sky.com ziņo, ka Meja par to jau paziņojusi Eiropas Padomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam.
ES pastāv kārtība, ka katra dalībvalsts rotācijas kārtībā uzņemas vienu pusgadu vadīt ES. 2017.gada otrajā pusē šāds pienākums bija paredzēts Lielbritānijai.
Meja paskaidrojusi Tuskam, ka pēc „Brexit” balsojuma būtu nepieņemami, ja Lielbritānija vadītu ES. Turklāt Lielbritānija būs ļoti aizņemta sarunās ar ES par izstāšanās nosacījumiem.
Tas, kā norāda eksperti, vēl vairāk apliecina, ka Apvienotā Karaliste neapsver citas iespējas, kā vien aiziešanu no bloka.
Tagad dalībvalstīm būs jāizlemj, kā aizpildīt šo sešu mēnešu robu. Pirms Lielbritānijas prezidentūra būs Maltai, bet nākamā tūdaļ aiz Apvienotās Karalistes būtu mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Iepriekš izskanējis, ka Malta un Igaunija varētu sadalīt Lielbritānijas prezidentūru ES, strādājot ilgāk par noteikto termiņu.
Palīdzīgu roku ir pastiepusi arī Beļģija. Valsts ārlietu ministrs Didjē Reinderss sacījis, ka nepieciešamības gadījumā Beļģija ir gatava Lielbritānijas vietā uzņemties ES prezidējošās valsts pienākumus. Beļģijas ziņu aģentūra "Belga" jau iepriekš vēstījusi, ka ES institūciju līderiem pret to neesot iebildumu, jo Beļģijai šajā ziņā ir liela pieredze.
Meja trešdien, 20.jūlijā arī dodas savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē uz Vāciju. Mejai ir paredzēta tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Jau tagad zināms, ka abas puses runās par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES pēc tam, kad lielākā daļa referenduma dalībnieku ir nobalsojusi par izstāšanos no bloka.
Savukārt ceturtdien, 21.jūlijā Apvienotās Karalistes valdības vadītāja apmeklēs Franciju un prezidentu Fransuā Olandu.
Lielbritānijas premjerministres Mejas attiecības ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli šajā Karalistei sarežģītajā laikā ir īpaši būtiskas. Merkele pretēji daudziem citiem ES valstu vadītājiem ir aicinājusi nesteidzināt Lielbritāniju ar izstāšanos no bloka.
Lēnas un izsvērtas sarunas vēlas arī pati Meja, taču Merkele, paredzams, būs ļoti stingra, diskutējot par turpmākajiem nosacījumiem.
Viņa jau ir pavēstījusi, ja Lielbritānija vēlēsies saglabāt savu piekļuvi vienotajam ES tirgum, tai nāksies pieņemt arī brīvu darba spēka kustību, pret ko, savukārt, iebilst Meja.
Mediji apcer arī to, kāda attiecību ķīmija varētu veidoties starp abām ietekmīgo valstu līderēm, nepārprotami - dzelzs lēdijām. Abām esot daudz kopīga, piemēram, abas ir mācītāju atvases, uzaugušas ārpus lielām pilsētām, ieguvušas iespaidīgu izglītību un iecienījušas pārgājienus, nevienai nav bērnu, un abas labprāt lutina savus vīrus ar gardām maltītēm.
Bet tajā pašā laikā abām politiķēm turpmākajos mēnešos nāksies mēģināt savienot arī visai atšķirīgus uzskatus.
Ne mazāk svarīga būs Mejas tikšanās ar Francijas līderi Fransuā Olandu. Uz Parīzi viņa dodas ceturtdien, tūlīt pēc tikšanās ar Merkeli Berlīnē.
Francijas līderis Olands patlaban ir ļoti ieinteresēts panākt, lai britu aiziešana no ES izskatītos, cik tik vien iespējams smaga un dārga, un mazinātu jebkādu viņa paša valsts pilsoņu vēlmi piedalīties līdzīgā referendumā, kādu sarīkoja briti.
Tas tādēļ, ka Francijā arvien vairāk nostiprinās eiroskeptiķes, partijas „Nacionālā Fronte” līderes Marinas Lepēnas pozīcijas, kura prasa Francijas aiziešanu no ES. Jau tagad zināms, ka šis būs centrālais jautājums nākamgad Francijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kurās teorētiski Fransuā Olands var kandidēt uz vēl vienu termiņu.
Analītiķi lēš, ka Meju gan Berlīnē, gan Parīzē, visticamāk, aicinās izmantot tuvākos mēnešus konsultācijām ar Skotiju, Velsu, Ziemeļīriju un arī lielāko ekonomisko sektoru pārstāvjiem pirms Lielbritānija Briselei iesniedz rakstisku apliecinājumu par referenduma iznākumu un vēlmi sākt izstāšanās procesu.
Referendumā par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību, liela daļa Skotijas un Ziemeļīrijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā, tādēļ tieši šajās Karalistes daļās ir liela neapmierinātība par iespējamu izstāšanos un ir izskanējusi vēlme rīkot neatkarības referendumu, lai atdalītos no Lielbritānijas.
Kā ziņo britu mediji advokāts Džeisons Kopels, kurš pārstāv britu valdību, pavēstījis, ka Lielbritānija šogad vēl nesāks oficiālās sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir cieši pārliecināta, ka svarīgāk un efektīvāk ir nevis runāt ar visu Eiropas Savienību uzreiz, bet veidot un nostiprināt divpusējas attiecības ar valstu līderiem atsevišķi.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
