Dienas notikumu apskats

Pārbaudot ugunsdrošību sociālās aprūpes iestādēs, VUGD daudzviet konstatējis pārkāpumus

Dienas notikumu apskats

Divus olimpiskos titulus atņem arī Zubkovam; Melbārža četriniekam pienākas Soču zelts

Meja: Krievija mēģina traucēt Ukrainas, Gruzijas un citu Austrumeiropas valstu attīstībai

Meja: Krievija ir naidīga valsts, kas cenšas plosīt Rietumu vienotību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Eiropas līderiem patīk uzsvērt, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret Krieviju. Tā ir sadarbības platforma starp 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm un sešām bijušajām Padomju Savienības republikām – Ukrainu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu, Armēniju un Azerbaidžānu. Tomēr diskusijas par Krievijas lomu šajā reģionā tik un tā ieņēma būtisku vietu Austrumu partnerības samitā Briselē.

Vienu no asākajām pozīcijām, jau ierodoties samita norises vietā, ieņēma Lielbritānijas premjere Terēza Meja.

“Mums ir skaidri jāapzinās, ka tādas naidīgās valstis kā Krievija ar savu rīcību cenšas plosīt mūsu vienoto spēku. Tādēļ es sagaidu, ka Eiropas valstis vēlreiz paudīs gatavību kopīgi risināt izaicinājumus drošības un attīstības jomā,”

sacīja Meja.

Nedraudzīgas attiecības ar Krieviju bija viens no iemesliem, ko publiski minēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, pamatojot savu lēmumu nebraukt uz Briseli.

Šī bija pirmā reize, kad Lukašenko tika personīgi ielūgts uz šo pasākumu, jo iepriekš viņa vārds atradās melnajā sarakstā. Baltkrieviju šajā sanāksmē pārstāvēja ārlietu ministrs Vladimirs Makejs. “Baltkrievija atrodas krustugunīs starp Krieviju un Eiropas Savienību, kas diemžēl ir pretinieki. Bet mēs gribētu atteikties no šīs naidīgās retorikas un jauno barjeru veidošanas, tā vietā apvienojot mūsu spēkus, lai pārvarētu esošo konfrontāciju,” pauda Makejs.

Pamatīga uzmanība šoreiz tika pievērsta arī Ukrainai.

Tā ir lielākā Austrumu partnerības valsts, kurai tiek sniegts nozīmīgs Eiropas finanšu atbalsts. Bet solījumu, ka Ukraina vai kāda no citām bijušā padomju bloka valstīm varēs pārskatāmā nākotnē tikt uzņemta ES, šobrīd Briselē neviens nav gatavs dot.

Tā vietā uzsvars tiek likts uz dažādiem ekonomiskās sadarbības projektiem, kas varētu uzlabot cilvēku dzīvi šajās valstīs. Šādu pieeju atbalsta arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. “Tas, manuprāt, ir ļoti nozīmīgi šīm valstīm, jo viņām vēl ir arī ļoti daudz darāmā. Viņām ir jāveic dažādas reformas, jo šīs reformas jau vairāk ir vajadzīgas nevis ES, bet gan šo valstu iedzīvotājiem,” teica Vējonis.

Arvien skaidrāks kļūst arī tas, ka vienota pieeja visām sešām valstīm vairs neder, jo tās ir pārāk atšķirīgas. Ukraina, Moldova un Gruzija vēlas pēc iespējas ciešākas saiknes ar Eiropu, bet  Baltkrievija, Armēnija un Azerbaidžāna grib sadarboties tikai atsevišķos jautājumos. Tādēļ ar Armēniju, kura savulaik pēdējā mirklī pirms parakstīšanās atteicās no asociācijas līguma ar ES, šoreiz tika parakstīts īpaši pielāgotais sadarbības līgums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti