Sadaļas Sadaļas

Dienas notikumu apskats

Spānijas mediji publicējuši Pudždemona privātās sarakstes

Dienas notikumu apskats

Vācijas parlaments atbalsta migrantu ģimeņu apvienošanu ar nosacījumiem

Meja grib ierobežot pēc «Brexit» iebraukušo ES pilsoņu tiesības

Meja grib ierobežot pēc «Brexit» iebraukušo ES pilsoņu tiesības

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, kas ieradīsies Lielbritānijā pēc “Brexit, nesaņems tādas pašas tiesības kā tie pilsoņi, kas valstī ieradušies agrāk.

Dodoties vizītē uz Ķīnu, intervijā žurnālistiem Meja teica, ka cīnīsies pret pilnu uzturēšanās tiesību piešķiršanu tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas Lielbritānijā ieradīsies pārejas periodā pēc valsts izstāšanās no bloka.

Tas neatbilst Eiropas Savienības iecerēm, kas vēlas pilsoņu tiesību vienādu ievērošanu arī pārejas periodā.

Brisele norādījusi, ka Lielbritānijai jāgarantē pilsoņu tiesības, ja tā vēlas saglabāt piekļuvi vienotajam tirgum pārejas periodā. Lielbritānijai Eiropas Savienība jāpamet nākamā gada martā. Paredzēts, ka pēc tam divus gadus būs pārejas posms, kura laikā Londonai būs jāpakļaujas visām Eiropas Savienības tiesību normām. Tas būs brīdis, kad Lielbritānija jau būs izstājusies no ES un vēl pielāgosies jaunajai situācijai gan no likumu, biznesa, gan citiem viedokļiem.

Lai arī tas nebūs garš periods, tomēr pietiekami ilgs, lai tajā turpinātos Eiropas Savienības pilsoņu aktīva dzīve un pietiekami lielam skaitam cilvēku dažādu apstākļu dēļ būtu jānonāk uz dzīvi Lielbritānijā.

Sarunveži no Eiropas Savienības jau iepriekš ir norādījuši, ka pārejas periods nav apspriežams un gan Lielbritānijai būtu jāievēro Eiropas Savienības, gan Eiropas Savienībai britu pilsoņu intereses.

Uz Terēzas Mejas sacīto asi reaģējuši jau vairāki Eiropas Parlamenta deputāti.

Lielbritānijas premjerministres teiktais iezīmē jaunu karstu diskusiju zonu, kurā būs jāpanāk kompromiss. Līdz šim ES un Lielbritānija ir vienojušās, ka tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri Apvienotajā Karalistē līdz izstāšanās brīdim būs dzīvojuši vairāk nekā piecus gadus, būs dotas iespējas uzturēties nenoteiktu laiku un arī garantēta iespēja saņemt visu to pašu atbalstu un iespējas, ko britu pilsoņiem.

Londona tajā pašā laikā ir uzsvērusi, ka tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ieradīsies pārejas perioda laikā, arī būs visas tiesības dzīvot un strādāt Lielbritānijā, taču viņiem būs īpaši jāreģistrējas un par viņu tiesībām Eiropas Savienības un britu sarunvežiem vēl būs jāvienojas.

Par pašu pārejas periodu arī vēl notiks diskusijas. Eiropas Savienības dalībvalstu ministri vēl nedēļas sākumā vienojās par vadlīniju kopumu, kādas jāievēro sarunvedējiem, lai panāktu Lielbritānijas piekrišanu pārejas periodam, kas ilgtu no brīža, kad Lielbritānija izstāsies no bloka 2019.gada martā, līdz 2020.gada beigām.

Šajā pārejas periodā sarunvedēji galvenokārt cer panākt vienošanos par nākotnes tirdzniecības attiecībām ar Lielbritāniju. Šajā pārejas periodā uz Lielbritāniju pilnībā attieksies Eiropas Savienības noteikumi par spīti tam, ka valstij vairs nebūs teikšanas Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Sagaidāms, ka sarunas sāksies tuvākā mēneša laikā, un tas būs nozīmīgs principa jautājums, tā kā tieši pilsoņu intereses abas puses, gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība ir pasludinājušas par visbūtiskākajām visā „Brexit” stāstā kopumā.

Tikmēr dažādi mediji un analītiķi vērtē, kā uz pašas Lielbritānijas ekonomiku atsauksies ierobežojumi un stingrāki nosacījumiem iebraucējiem un strādātgribētājiem. Pazīstamā ASV interneta kompānija „Buzz Feed News” secina, ka, piemēram, zaudējumus, ko cietīs Lielbritānija, ieviešot stingrākus imigrācijas likumus, neatsvērs neviens ar ASV noslēgts tirdzniecības līgums.

2016.gada  jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017.gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017.gada jūnijā.  2017. gada decembrī Brisele un Londona panākusi pēdējā brīža “Brexit” vienošanosatrisinot trīs galvenos pirmās fāzes jautājumus: par Īrijas robežas nākotni, pilsoņu tiesībām un šķiršanās rēķinu. Vēlāk arī Eiropas Parlaments balsojumā atbalstīja “Brexit” sarunu nākamās fāzes sākšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt