Meja ieradīsies Briselē, lai pārējiem valstu vadītājiem izklāstītu britu valdības redzējumu par to, kā turpmāk vajadzētu ievērot to Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, kuri dzīvo Lielbritānijā, un britu tiesības, kuri mīt Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas ir viens no trim pirmajiem, svarīgākajiem jautājumiem, kurus Londona un Brisele ir nolēmušas atrisināt vispirms, lai pēc tam ķertos pie abu pušu attiecību nākotnes redzējuma.
Abās vietās – gan Lielbritānijā, gan Eiropas Savienībā - dzīvo pietiekami liels, vairāk nekā četros miljonos mērāms cilvēku skaits, kuriem „Brexit” šajā ziņā rada ļoti daudz jautājumu – kas notiks ar darba tiesībām, sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, iekrāto pensijas kapitālu un tamlīdzīgi.
Līdz šim gan Eiropas Savienība, gan Londona ir uzsvērušas, ka šo situāciju risinās ļoti rūpīgi. Eiropas Savienība uzstāj, ka visiem šiem pilsoņiem būtu jābauda tādas pašas tiesības, kādas tās ir tagad. Taču ir jautājums, cik ilgi, un kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri no jauna ceļos un dažādu iemeslu dēļ apmetīsies vienā vai otrā jūras šauruma pusē.
Pēc tam, kad Terēza Meja savas valdības redzējumu būs izklāstījusi, viņa pametīs sarunu galdu, lai ļautu atlikušajām 27 dalībvalstīm apspriesties. Briselē gluži ierasts jau kļūst formāts, kad sarunās piedalās tikai 27 dalībvalstis, bez Lielbritānijas.
Tas ir sācies ar šoku un pāraudzis samierināšanās procesā. Oficiālās sarunas par izstāšanos ir sākušās, taču ļoti skaidri ir redzams, ka šis notikums Eiropas Savienībai nudien ir pirmo reizi vēsturē, jo nav radusies īsta pārliecība, ka abas puses 100% apzinās šā procesa norisi.
Turklāt Lielbritānija ir aizvadījusi ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas ir izrādījušās neveiksmīgas Terēzai Mejai un viņas konservatīvajiem, kas britu iekšpolitikā ir sējis haosu un lielu spriedzi. Taču tagad ļoti interesanti būs vērot un dzirdēt pārējo līderu izteikumus un pozīcijas, jo šajā laikā ļoti skaidri pārgrupējas Eiropas Savienības valstu vadītāju varas kārtis un koalīcijas.
Pirmo reizi savā jaunajā amatā Briselē ieradīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram, kā saka analītiķi, britu aiziešana no ES pat ir savā ziņā izdevīga, jo viņš var Franciju atkal izcelt kā ES dzinējspēku, taču Makrons ir viens no retajiem līderiem, kurš ļoti skaidri ir pateicis, ka briti drīkst vēl pārdomāt.
Un šis „pārdomāt” joprojām ir gaisā, jo nav līdz galam pārliecības par to, ka „Brexit” procesā, kas ir balstīts uz ārkārtīgi minimālu pārsvaru guvuša referenduma rezultātiem, patiešām piedalās arī sirds un griba. Arvien ir sajūta, ka arī daudzu dalībvalstu līderi un arī paši briti vēlētos, lai notiek negaidītais un „Brexit” vienā rītā izrādītos neiespējams.
Patlaban notiek arī sarunas par Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Banku iestādi, uz kuru iegūšanu pretendē vairākas dalībvalstis.
Dalībvalstu vadītājiem būs jāvienojas, pēc kādiem kritērijiem uzraudzīties jauno vietu abām aģentūrām.
