ĪSUMĀ:
- ES un Lielbritānijas diplomāti ir vienojušies par "Brexit" dokumenta projektu.
- Deklarācija Lielbritānijai nav apsolīta pieeja vienotajam preču tirgum.
- Gibraltāra jautājumu skatīs atsevišķi.
- Meja pēc sarunām ar Junkeru: Progress sarunās ir.
- Meja sestdien vēlreiz Briselē tiksies ar Junkeru.
- Merkele uz “Brexit” samitu nebrauks, ja diplomāti iepriekš nepanāks gala vienošanos.
- Kučinskis vienošanās projektu vērtē pozitīvi.
Eiropas Savienības un Lielbritānijas diplomāti ir vienojušies par dokumenta projektu, kas noteiks, kādas būs Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecības pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no bloka. Avoti vēsta, ka tajā iezīmēta vērienīga, plaša, dziļa un elastīga partnerība.
26 lapu garajā dokumentā var lasīt visai ambiciozu nākotnes attiecību pieteikumu. Šī politiskā deklarācija nav juridiski saistoša, atšķirībā no 585 lapu garā šķiršanās līguma, par ko runājām pagājušajā nedēļā.
Deklarācijā ir iezīmēta sadarbība, sākot no tirdzniecības attiecību liberalizācijas līdz pat ikdienas sadarbībai starp abu pušu policijām un pieeju datu bāzēm.
Taču pieeja preču vienotajam tirgum gan īsti nav britiem apsolīta.
Gibraltāra jautājums, ko ir aktualizējusi Spānija, tiks skatīts atsevišķi. Spānijas premjers, kurš gatavojas uz reģionālajām vēlēšanām, paziņojis, ka liks savu veto uz vienošanos ar britiem, ja Gribraltārs netiks izslēgts no nākotnes tirdzniecības līguma starp ES un Lielbritāniju, ja vien nav kāda īpaša vienošanās starp Madridi un Londonu.
Attiecībā uz Ziemeļīrijas robežu deklarācijā pausta apņēmība darīt visu, lai nevajadzētu ķerties pie tā dēvētā rezerves plāna – proti, britu palikšanas muitas savienībā ar ES, kas tik ļoti tracina “Brexit” atbalstītājus.
Interesanti, ka tirgi šo vienošanos novērtējis pozitīvi – mārciņas kurss ir pieaudzis.
Dokuments tagad būs jāapstiprina Lielbritānijas valdībai, kā arī pārējo 27 Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām. Ja vien nebūs neparedzētu šķēršļu, tās svētdien pulcēsies īpašā "Brexit” sarunām veltītā samitā Briselē.
Svētdien uz Briseli ir plānots doties Eiropas Savienības valstu vadītājiem, lai samitā atbalstītu vienošanos par Eiropas Savienības un Lielbritānijas izstāšanās sarunām. Taču, vai tās notiks, arvien vēl nav droši zināms.
Meju ierodamies Eiropas Komisijas ēkā Briselē sagaidīja pats prezidents Žans Klods Junkers, un abi sirsnīgi sarokojās un uz brīdi pozēja fotogrāfiem, tiesa, neatbildot uz žurnālistu izsauktajiem jautājumiem. Pēc kopīgām sarunām, kas ilga divas ar pusi stundas un kurās gan neesot bijusi angļu tēja ar cepumiem, bet kafija un ūdens, Terēza Meja žurnālistiem pavēstīja, ka progress ir, kā veidot tālākās attiecības ar bloku, taču izvairījās teikt, kādi jautājumi tieši joprojām nav atrisināti un ir vissarežģītākie.
„Mēs esam devuši pietiekamus virzienus mūsu sarunvežiem. Es ceru, ka viņi būs spējīgi atrisināt atlikušos jautājumus. Es plānoju atgriezties Briselē sestdien un tikties arī ar Eiropas Komisijas prezidentu Junkeru, lai diskutētu, kā mēs šo procesu varētu noslēgt visu mūsu cilvēku interesēs,” sacīja Meja.
Šobrīd uzmanības centrā ir divi dokumenti - gan par Eiropas Savienības un Lielbritānijas izstāšanās vienošanos, gan par Lielbritānijas un Eiropas Savienības nākotnes attiecībām.
Lielbritānija un Eiropas Savienība jau ir vienojušās par izstāšanos, un par to ir nobalsojusi arī Lielbritānijas valdība, tiesa, pēcāk vairāki ministri pauda protestu, ka tā ir pārāk pielaidīga Briselei, un atstāja amatus.
Taču par nākotnes attiecībām vēl ir diskusijas un vairākām dalībvalstīm ir pretenzijas pret tām. Tās ir izteikusi Spānija, kas izceļ Gibraltāra situāciju. Te, līdzīgi kā Īrijā, Lielbritānijai ir robeža, tiesa gan, nelielāka, tomēr Spānijai ļoti stratēģiska, un Madride uzskata, ka šis jautājums nav atrisināts.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kā ziņo raidorganizācija BBC, iepriekš brīdinājusi, ka nebrauks uz Briseli svētdien, iekams jau diplomātu līmenī nebūs panākta vienošanās un abi dokumenti sakārtoti, jo viņa nevēlas diskusijas pie līderu galda.
Tādēļ neoficiāli lēš, ka piektdienas rīts rādīs, vai dalībvalstu vadītāju sanāksme svētdien varēs notikt.
Latvijas premjerministrs Māris Kučinckis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka, labā ziņā ir tā, ka visas Eiropas Savienības valstis ir vienotas un neviena necenšas ar Lielbritāniju klusībā vienoties par kādiem izdevīgākiem nosacījumiem.
“Pašreizējais "Brexit" sarunu rezultāts Eiropas Savienībai ir ļoti labs. Vienošanās projekts vēl jāakceptē Lielbritānijas parlamentam, Eiropas Parlamentam un visām dalībvalstīm. Ja viss notiks gludi un to apstiprinās arī visos parlamentos – gan pašā Lielbritānijā, gan dalībvalstīs, gan Eiropas Parlamentā - tad attiecības ar Lielbritāniju varēšot pielīdzināt attiecībām ar Norvēģiju un Šveici,” pieļāva Kučinskis.
Par Latvijas pozīciju ceturtdien lems valdība, bet piektdien, 23.novembrī, - Saeimas Eiropas lietu komisija.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas premjere Terēza Meja turpina uzstāt, ka panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir labākais iespējamais risinājums. Provizorisku atbalstu šim dokumentam pirmdien, 19. novembrī, Briselē izteica arī 27 Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. Tomēr vairāki britu Konservatīvās partijas biedri nav apmierināti ar tekstu un turpina mēģinājumus gāzt premjeri Meju no amata, cerot, ka sarunas vēl ir iespējams atsākt.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Pēc tam ir paredzēts gandrīz divus gadus garš pārejas posms.
