Meja Briselē centīsies panākt «Brexit» sarunu atvēršanu no jauna

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien, 7. februārī, dodas uz Briseli, lai ar Eiropas Savienības (ES) līderiem spriestu par veidiem, kā nodrošināt veiksmīgu Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Meja joprojām vēlas panākt piekāpšanos no Briseles puses, taču Eiropas Savienības vadība ir skaidri pateikusi, ka līdz šim panāktā vienošanās nav apspriežama. To apstiprināja arī Eiropadomes un Īrijas līderi.

ĪSUMĀ:

  • Meju gan slavē par apņemšanos panākt vienošanos, gan sauc to par skriešanu ar galvu sienā.
  • Mejas galvenais mērķis ir formāli panākt “Brexit” vienošanās atvēršanu.
  • Mejas birojs iepriekš nevarēja pateikt, kādu Ziemeļīrijas robežas jautājuma risinājumu piedāvā ES līderiem. 
  • Īrija vēlas garantiju, ka stingru robežu ar Ziemeļīriju neatjaunos.
  • Eiropadomes priekšsēdētājs: Galvenais ir novērst bezlīguma “Brexit”.
  • ES  sagaida piedāvājumus no Lielbritānijas.


Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas gaidāmā vizīte Briselē, kur viņai plānotas tikšanās ar Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, vēl pirms tās sākuma tiek vērtēta dažādi.

Meja Briselē centīsies panākt «Brexit» sarunu atvēršanu no jaunaUģis Lībietis

    No vienas puses, tiek slavēta Mejas nenogurstošā apņemšanās panākt “Brexit” vienošanos ar Eiropas Savienību arī par spīti pašmāju politiķu prasībām un iebildumiem.

    No otras puses, Mejas misija tiek saukta par skriešanu ar galvu sienā, ņemot vērā joprojām nelokāmo Eiropas Savienības pozīciju un iebildumus Londonas pieejai.

    Mejas galvenais mērķis ir formāli panākt izstāšanās vienošanās atvēršanu, lai tādējādi izpildītu britu parlamentā pieņemto prasību atrast „alternatīvus risinājumus” pretrunīgi vērtētajam Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējumam.

    Viesojoties Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā, Meja atkārtoti apstiprināja, ka drošības garantijas izstāšanās līgumā ir jāiekļauj.

    “Es nepiedāvāju cilvēkiem apstiprināt vienošanos, kurā nebūtu iekļautas šīs drošības garantijas nākotnei. Parlaments ir nobalsojis par to, ka jautājumā par Ziemeļīrijas pagaidu noregulējumu ir nepieciešamas izmaiņas. Tieši šajā veidā mēs sadarbojamies ar politiķiem Pārstāvju palātā, kā arī sadarbosimies ar Īrijas valdību un Eiropas Savienību, lai atrastu veidus, kā uzturēt mūsu skaidri pausto apņemšanos nepieļaut stingrās robežas izveidošanos. Taču tas tiks darīts tā, lai tiktu nodrošināts izstāšanās līgums un politiskā deklarācija, kas gūs Pārstāvju palātas atbalstu un kuru mēs būsim spējīgi ratificēt ar Eiropas Savienību.

    Tādā veidā mēs varēsim pamest Eiropas Savienību 29. martā ar vienošanos,” paziņoja Meja.

    Otrdien Meja sava kabineta ministriem esot paziņojusi, ka viņas vēlme ir atrast legāli saistošus veidus, kā nodrošināt to, lai Lielbritānija šajā noregulējumā neiestrēgtu uz nenoteiktu laiku.

    To būtu iespējams panākt vienā no trijiem veidiem: ieviešot alternatīvus tehnoloģiskos risinājumus, ieviešot laika ierobežojumus pagaidu noregulējuma darbībai vai arī izveidojot vienpusējus izstāšanās mehānismus.

    Vēl otrdien Mejas birojs nevarēja pateikt, vai Eiropas Savienības līderiem tiks piedāvāts viens no šiem risinājumiem vai visi.

    Kā norāda izdevums „The Guardian”, Lielbritānijā labi apzinās, ka britu premjerministres piedāvājums netiks uzņemts ar atplestām rokām, taču joprojām ir cerība, ka pēc tam varētu sākties nopietnas sarunas ar mērķi atrast izeju no strupceļa.

    Pēc balsojuma britu parlamentā Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers atkārtoti norādīja – pagājušajā gadā panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības ir saskaņota ar visām dalībvalstīm, tostarp pašu Lielbritāniju, tā netiks atvērta diskusijām, un Īrijas robežas jautājuma aizstāvība ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas prioritātēm.

    Dienu pirms Mejas gaidāmās vizītes Briselē viesojās arī Īrijas premjerministrs Leo Varadkars. Arī Īrijas premjers paudis cerību, ka Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējums nekad netiks piemērots, taču šī esot vienīgā garantija tam, ka stingrā robeža nekad neatgriezīsies.

    Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks savukārt izteicies, ka joprojām pats galvenais uzdevums ir novērst scenāriju, kad Lielbritānija pamet Eiropas Savienību bez vienošanās ar Briseli.

    Arī Tusks uzsvēris, ka līdzšinējā vienošanās netiks atvērta un no Eiropas Savienības puses jauni piedāvājumi netiks izvirzīti. Tā vietā ES cerot sagaidīt skaidrus piedāvājumus no Mejas.

    “Es ceru, ka mēs no premjerministres Mejas dzirdēsim reālistiskus piedāvājumus par to, kā izkļūt no šī strupceļa. Mūsu galvenā prioritāte joprojām ir jautājums par robežu Īrijas salā, kā arī garantijas miera saglabāšanai atbilstoši Lielās Piektdienas miera līgumam. Šeit nav vietas spekulācijām. Eiropas Savienība savā būtībā pirmkārt ir miera projekts, un mēs ar mieru nespēlēsimies. Tāpēc mēs uzstājam uz pagaidu noregulējumu.

    Dodiet mums ticamas garantijas par mieru Ziemeļīrijā, un Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību kā uzticams draugs,” sacīja Tusks.  

    Žurnālistu un komentētāju uzmanību gan vairāk piesaistījis Donalda Tuska uzrunas noslēgums. Tajā viņš sev visai raksturīigi dzēlīgajā veidā izteicās, ka jau kādu laiku prātojot par to, kā varētu izskatīties tā vieta ellē, kurā nonāks tie “Brexit” atbalstītāji, kuri ierosināja un atbalstīja šo procesu bez ne mazākā plāna par to, kā to droši novest līdz galam.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti