Meja «Brexit» pagarinājumu prasa, lai panāktu parlamenta atbalstu savam izstāšanās līgumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja trešdien, 20. martā, vakarā sniedza publisku paziņojumu, kurā skaidroja, kāpēc lūgusi Briselei pagarināt “Brexit” termiņu līdz 30. jūnijam. Viņa teica, ka divus gadus pēc “Brexit” referenduma Londona un Brisele nav spējusi vienoties par to, kā realizēt “Brexit”,  un tāpēc Lielbritānija nevar pamest bloku jau nākamnedēļ 29. martā.

Pagarinājuma prasīšana viņai rada personīgu nožēlu, tomēr viņai tas nepieciešams, lai panāktu britu parlamenta atbalstu savam “Brexit” līgumam.

Runā Meja teica, ka nevēlas otro referendumu, jo tauta nobalsojusi par izstāšanos.

Viņa arī apliecināja, ka ilgāk par 30. jūniju "Brexit" nepagarinās, jo nevēlas, lai valsts piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pēc mediju ziņām trešais balsojums gaidāms nākamnedēļ.  

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paziņoja, ka bloka dalībvalstu līderi varētu piekrist neilgai “Brexit” atlikšanai. Tomēr tā priekšnoteikums ir Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas atbalsts divreiz noraidītajam premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās vienošanās projektam.  Tusks jau iepriekš netieši ļāva noprast, ka konkrēts lēmums šonedēļ netiks pieņemts, jo Mejai nāksies atgriezties Londonā un pārliecināt dokumenta kritiķus. Viņš arī pieļāva iespēju nākamnedēļ sasaukt vēl vienu ārkārtas samitu “Brexit” jautājumā.  

Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka šīs nedēļas samitā konkrētu lēmumu nepieņems. Savukārt Francijas valdības pārstāvji  brīdina, ka varētu balsot pret “Brexit” atlikšanu, ja Meja Eiropas līderiem nespēs piedāvāt pārliecinošu problēmas risinājuma stratēģiju. 


KONTEKSTS:

Lielbritānija ir lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt "Brexit" līdz 30. jūnijam. Brisele gan brīdina, ka atlikšanai varētu būt nopietni tiesiski un politiski riski, jo pa vidu ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Meja plāno vēl vienu balsojumu par vienošanos ar ES.  

EK aicina britus izvēlēties atlikšanu līdz 23. maijam vai arī - vismaz līdz 2019. gada beigām. Ja briti 23. maijā vēl nebūs aizgājuši no ES, viņiem būs jārīko EP vēlēšanas. Lai pagarinājumu panāktu, visām 27 ES valstīm tas jāatbalsta. Francija brīdināja, ka varētu balsot pret.

2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

Taču britu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās. Deputāti 14. martā atbalstījaizstāšanās perioda pagarināšanu un "Brexit" atlikšanu. Savukārt britu parlamenta spīkers Džons Berkovs iepriekš noliedzisiespēju sarīkot trešo balsojumu par Mejas panākto vienošanos.

Tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti