„Mums nekas nevienam nav jāgarantē, jo mēs nekad neesam uzņēmušies nekādus pienākumus šajā jautājumā, taču mēs izejam no tā, ka pats galvenais uzdevums ir nomierināt situāciju Ukrainā, nevis garantēt kādam kaut ko, bet nomierināt situāciju,” paudis Medvedevs.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka apgalvojumi par Krievijas plāniem pievienot savai federācijai kādas Ukrainas daļas ir propaganda un salīdzinājumi ar situāciju Krimā ir pilnīgi nevietā.
BBC atgādina, ka saskaņā ar 1994.līgumu par Ukrainu kā valsti bez kodolieroču arsenāla ASV, Lielbritānija un Krievija apņēmās būt par Ukrainas drošības un suverenitātes garantiem.
Medvedevs intervijā „Bloomberg” piedāvāja ārvalstu partneriem dot citas garantijas.
„Lai mūsu dialoga partneri, tai skaitā Eiropas Savienība un ASV, kaut ko nogarantē – par to, ka neiejauksies Ukrainas iekšlietās, lai mūsu Rietumu partneri paši nogarantē, ka viņi neievilks Ukrainu NATO aliansē, ka tie cilvēki, kuri dzīvo Ukrainas austrumos, nezaudēs iespēju runāt krievu valodā, ka neatnāks kāds vājprātīgais „Labējais sektors” un nesāks viņus slaktēt,” paziņojis Krievijas premjers.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrija, atbildot uz apsūdzībām par 1994.gada līguma pārkāpšanu, vainoja ASV un ES „Kijevas valsts apvērsuma aktīvā veicināšanā”.
Krievijas ārlietu resors arī paziņojis, ka Krievija nav uzņēmusies pienākumus piespiest Ukrainas daļu palikt valsts sastāvā pretēji iedzīvotāju gribai, jo līguma nosacījumi neatteicas uz apstākļiem, kurus izraisīja iekšpolitiskie vai sociāli ekonomiskie faktori.
Jau ziņots, ka pēc martā notikušā Krimas neatzītā referenduma par pievienošanos Krievijai un pussalas aneksijas, Krievija turpina destabilizēt situāciju Ukrainā. Aprīļa vidū prokrieviski noskaņotie kaujinieki Austrumukrainā sagrābuši vairākas administratīvas ēkas, pieprasot rīkot referendumu par reģionu statusu. Tā dēvētais referendums notika 11.maijā, un, pēc separātistu teiktā, 89% Doņeckas iedzīvotāju un 96% Luganskas iedzīvotāju esot nobalsojuši par šo republiku neatkarību no Ukrainas.
Ukraina un Rietumvalstis pauž, ka Krievija ar provokāciju palīdzību cenšas traucēt 25.maijā gaidamajām prezidenta vēlēšanām.
