"Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka Šrēders vēlas darboties kā vidutājs Krievijas un Ukrainas karā.
Šrēdera ciešās attiecības ar Kremli un augstie amati Krievijas uzņēmumos izpelnījušies kritiku Vācijā.
Vācijas sociāldemokrāti, pie kuriem pieder arī Šrēders, aicinājuši viņu skaidri nosodīt Putina sākto karu Krievijā.
Avoti Vācijas valdībā ziņu aģentūrai DPA sacīja, ka valdībai nekas neesot zināms par Šrēdera vizīti, bet Vācijas kanclers Olafs Šolcs to atteicās komentēt.
Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks pirms nedēļas ierosināja, ka Šrēders varētu kļūt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju. Melniks izteicās, ka Šrēders varētu būt viens no nedaudziem cilvēkiem Vācijā, kam vēl ir tieša piekļuve Putinam.
Šrēders karu Ukrainā komentēja 24. februārī, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš aicināja Krieviju pēc iespējas ātrāk izbeigt karu un tā radītās ciešanas cilvēkiem.
Vienlaikus Šrēders uzsvēra, ka sankcijas ir nepieciešamas, tomēr citās jomās Eiropas un Krievijas saites nevajadzētu saraut.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojušās par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
