Tas savukārt liecina par neefektīvu komandstruktūru Krievijas iekšienē.

Nopietnas domstarpības pastāvot arī starp Krievijas militārajiem vadītājiem, kuri cenšas vienoties par to, kā koncentrēt savus spēkus aizsardzības līniju nostiprināšanai.

Reaģējot uz neveiksmi pie Harkivas, Krievijas militārā vadība jau ir pārkārtota, taču, pēc avotu teiktā, komandstruktūra kļuvusi vēl nesakārtotāka, nekā tā bija iepriekš.

Mobilizācijas grūtības un pretestība

Krievijas armija ceturtdien paziņoja, ka vismaz 10 000 cilvēku brīvprātīgi pieteikušies karot Ukrainā aptuveni 24 stundas pēc tam, kad prezidents Putins lika mobilizēt rezervistus.

Tikmēr analītiķi norādījuši, ka, ņemot vērā Krievijas armijas pastāvīgās problēmas ar piegādes līnijām, sakariem un morāli, Putina izsludinātās mobilizācijas ietvaros nespēj ātri pārvest uz kaujas lauku jaunas rezerves.

Cilvēku uzņemtajos videomateriālos, kas publicēti sociālajos tīklos kopš Putina paziņojuma par mobilizāciju, ir redzams, kā simtiem Krievijas pilsoņu visā valstī reaģē uz militāro pavēsti. Sibīrijā, Jakutijā, kadros bija redzams, kā vīrieši ar aizsegtām sejām apskauj ģimenes locekļus, no kuriem daži raudāja, pirms iekāpšanas autobusā. Populārais "Telegram" kanāls "Mash" izplatīja kadrus, kuros redzamas garas cilvēku rindas, kas gaida iekāpšanu lidmašīnā Habarovskas apgabala austrumu daļā mobilizācijas pasākumā.

Zelenskis aicina Krievijas iedzīvotājus protestēt

Bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā uzrunā aicināja Krievijas iedzīvotājus protestēt, ja viņi negrib zaudēt vēl vairāk cilvēku karā. Viņš atzīmēja, ka Ukrainas izlūkdienests ir pierādījis to, ka pavēstes 300 tūkstošiem cilvēku Krievijā tika nodrukātas un parakstītas iepriekš, vēl pirms tam, kad parādījās lēmums par mobilizāciju.

Tomēr Krievijas vadība gatavojas uzņemt armijā līdz vienam miljonam vīriešu.

Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks izteicies, ka mobilizācija Krievijas budžetam izmaksās vismaz 1,3 triljonus rubļu gadā. Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā Krievijā pieaug deficīts un budžeta ieņēmumi krītas sankciju dēļ.

Savukārt Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs minējis, ka mobilizētie karavīri būs vairāk vai mazāk spējīgi tur, kur ir saglabājies personāla kodols. Pēc Arestoviča domām, draudi par otro ofensīvu pret Kijivu saglabāsies, ja otrais rezervju papildināšanas vilnis būs veiksmīgs.

Bet kopumā, viņaprāt, Krievijas militārais potenciāls, visticamāk, netiks galā ar šādu jauniesaukto pieplūdumu. Krievijā neesot resursu jaunu formējumu veidošanai jaunāko virsnieku trūkuma dēļ, teica Arestovičs.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Ukrainas un rietumvalstu līderi uzskata - Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.

Kremlis no 23. līdz 27. septembrim plāno sarīkot referendumu Doneckas un Luhanskas "tautas republikās", kā arī okupētajā Hersonas un Zaporižjas apgabalu teritorijā par šo reģionu pievienošanu Krievijai.

Tas tiek vērtēts kā iegansts, lai pēc tam jebkādus Ukrainas spēku pretuzbrukumus un centienus atbrīvot okupēto teritoriju Krievija varētu raksturot kā uzbrukumu "savai teritorijai". Putins šādā gadījumā draudējis atbildēt ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tai skaitā kodolieročiem.

Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.