Anonīmi avoti Japānas valdībā informēja žurnālistus, ka novembrī premjerministrs Sindzo Abe tiksies ar vadošajām valsts amatpersonām un pēc tam oficiāli izsludinās atkāpšanās datumu.
Tiek pieļauta iespēja, ka Akihito lēmums ir saistīts ar viņa veselības stāvokli.
Ziņas par iespējamo atkāpšanos izskanēja jau pagājušā gada jūlijā. Savukārt augustā imperators kādā videoierakstā publiski pieminēja savu vecumu un veselības pasliktināšanos.
Žurnālisti to novērtēja kā Akihito vēlmi nodot troni vecākajam dēlam – 57 gadus vecajam kroņprincim Naruhito.
Jau ziņots, ka Akihito nāca pie varas 1989.gadā, pārņemot titulu no sava tēva Hirohito, kura valdīšanas sākumā Japānas imperators vēl tika uzskatīts par dievišķu būtni. Taču no šīs pārdabiskās izpratnes par imperatora statusu Hirohito bija spiests atteikties pēc imperiālās Japānas sakāves Otrajā pasaules karā.
Kopš tā laika imperatori nav būtiski iesaistījušies politiskajā dzīvē un publiski uzstājušies ļoti reti. Pēdējais izņēmums bija 2011.gadā, kad imperators Akihito uzrunāja tautu pēc cunami izraisītās traģēdijas un Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas.
