To savā pētījumā noskaidrojuši vācu žurnālisti.
Šāds paziņojums izskanējis laikā, kad Kijevā plānots pirmais Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) samits. Tā priekšvakarā Ukraina izteikusi vēlmi saņemt no Eiropas lielāku atbalstu saviem eirointegrācijas centieniem. Taču Rietumu prese brīdina, ka ES var izdarīt uz Kijevu vēl lielāku spiedienu, pieprasot paātrināt Minskas vienošanos ieviešanu dzīvē.
Malaizijas aviokompānijas pasažieru lidmašīna ar gandrīz 300 cilvēkiem Ukrainas austrumos nogāzās pagājušā gada 17. jūlijā. Līdz šim izmeklētāji pauduši dažādas versijas par to, kas vainojams lidmašīnas avārijā. Ukrainā un Rietumos kā visreālāko izvirzot teoriju par to, ka lidmašīna tika notriekta, izmantojot Krievijas raķešu iekārtu BUK, savukārt Krievija apgalvo, ka aviolaineri notriekusi ukraiņu gaisa spēku lidmašīna.
Tā dēvēto MH17 lietu izmeklējusi arī grupa vācu žurnālistu no sabiedriskajām raidorganizācijām WDR, NDR un no laikraksta „Sueddeutsche Zeitung”. I
Izpētot slepenus dokumentus, žurnālisti noskaidrojuši, ka tikai divas dienas pirms notikušās katastrofas Vācijas Ārlietu ministrija ir ziņojusi par ļoti satraucošo situāciju Ukrainas austrumos, jo 14. jūlijā, aptuveni sešu kilometru augstumā tika notriekta ukraiņu militārā transporta lidmašīna. Šādas lidmašīnas notriekšana esot bijis skaidrs signāls par to, ka apdraudētas esot arī pasažieru lidmašīnas.
Žurnālistu ziņojumā teikts, ka šo informāciju vācu izlūkošanas dienesti vairākkārt ir nodevuši valdībai, taču tā nav tālāk nodota Vācijas aviokompānijām.
Tā, piemēram, aviokompānija „Lufthansa” atzīst, ka līdz pat Malaizijas lidmašīnas notriekšanai tai nav bijis nekādu ziņu par draudiem Ukrainā. Ja tādi būtu, „Lufthansas” lidmašīnas noteikti būtu mainījušas lidojumu maršrutu. Laimīgas sagadīšanās dēļ aviokompānijas laineriem ir izdevies izvairīties no katastrofas, jo viena no lidmašīnām Ukrainas austrumu gaisa telpu šķērsojusi vien 20 minūtes pirms notriektās lidmašīnas.
Vācijas federālā Transporta ministrija savu atbildību par notikušo neuzņemas, norādot, ka valdībai informācijas par draudiem nav bijis līdz pat MH17 katastrofai 17. jūlijā.
Bet tikmēr pirmdien Kijevā notiks pirmais Ukrainas un ES samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainā uzsāktajām reformām, kā arī konfliktam Donbasa reģionā. Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir aicinājis ES līderus nosūtīt Kijevai spēcīgus signālus par atbalstu tās eirointegrācijas centieniem.
Taču, kā norāda izdevums „The Wall Street Journal”, samits notiek laikā, kad Kijevas un Rietumu starpā ir vērojama uzticības krīze, kas pastiprinājusies pēc Minskas vienošanos noslēgšanas.
Arī „Financial Times” norāda, ka šī samita laikā tādas vadošās ES valstis kā Vācija, Francija un Lielbritānija noteikti turpinās izdarīt spiedienu uz Ukrainu, prasot izpildīt Minskas vienošanos noteikumus.
Piemēram, jautājumā par varas decentralizāciju, ko Kijevas varas iestādes cenšoties novilcināt. Pretējā gadījumā Krievijai tikšot doti jauni argumenti, lai, iespējams, uzsāktu nākamo konflikta fāzi Ukrainas austrumos. Tāpat izdevumi atzīst, ka Rietumos pieaug bažas par to, ka izmaiņas Ukrainas iekšējā politiskajā un ekonomiskajā vidē netiks pabeigtas līdz galam, radot virkni jaunu ekonomisko problēmu.
Samita priekšvakarā Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks paziņojis, ka pirmdienas sarunu laikā necer panākt milzīgu progresu abu pušu attiecībās. Viņš arī atzinis, ka ne šodien, ne tuvākajā nākotnē, visticamāk, nebūs iespējams panākt vienošanos par ES miera uzturēšanas misijas izvietošanu Ukrainas austrumos, uz ko tik ļoti cer Ukrainas līderi. Tusks vienlaicīgi paudis cerību, ka Ukrainai pēc iespējas ātrāk izdosies ieviest bezvīzu režīmu ar ES.
