Mediji: Tramps interesējies par Grenlandes iegādi; Dānijā to uztver kā joku

ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt izteicis interesi par Dānijai piederošās Grenlandes iegādi, interesi izsakot ar „dažādas pakāpes nopietnību”, vēsta ASV mediji. Tramps arī izteicis interesi par Dānijas autonomās teritorijas resursiem un ģeopolitisko nozīmi. Savukārt daudzi Dānijas politiķi šo interesi uztvēruši kā joku, bet salas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Grenlande netiks pārdota.  

ĪSUMĀ:

  • Mediji: Tramps lūdzis Baltā nama padomniekus izvērtēt ideju par Grenlandes iegādi.
  • Tramps esot izteicis interesi par Dānijas autonomās teritorijas resursiem un ģeopolitisko nozīmi.
  • Padomnieku domas esot dalījušās: pamatota ekonomiska stratēģija vai fantāzija.
  • Baltais nams un Valsts departaments nav atsaukušies lūgumiem sniegt komentārus.
  • Grenlandes Ārlietu ministrija: sala ir atvērta biznesam, bet ne pārdošanai.
  • Dānijas politiķu vidū Trampa interese izsaukusi smīnus un skepsi.
  • 1946. gadā ASV par Grenlandi piedāvāja 100 miljonus dolāru, Dānija to noraidīja.

Pirmais par ASV prezidenta Donalda Trampa izrādīto interesi vēstīja laikraksts „Wall Street Journal”. Atsaucoties uz vārdā neminētiem padomniekiem, laikraksts ziņoja, ka prezidents lūdzis Baltā nama padomniekus izvērtēt ideju par pasaules lielākās salas iegādi.

Mediji: Tramps interesējies par Grenlandes iegādi; Dānijā to uztver kā jokuRihards Plūme

    Tramps vairākkārt vaicājis padomniekiem, vai ASV var iegādāties Grenlandi, un izteicis interesi par Dānijas autonomās teritorijas resursiem un ģeopolitisko nozīmi, norāda laikraksts.

    Padomnieku vidū domas esot dalījušās – kamēr daži to uztvēruši kā pamatotu ekonomisku stratēģiju, citi šādu iedomu uzlūkojuši kā fantāziju.

    Tramps pērn pavasarī kādās vakariņās esot minējis, ka viņam ieteikts apsvērt ideju par Grenlandes pirkšanu, jo ar salu saistītie izdevumi Dānijai sagādājot finansiālas grūtības.

    Esošās un bijušās Baltā nama amatpersonas laikrakstam norādījušas, ka Trampa vēlēšanos stiprinājuši centieni pēc lielākas militāras klātbūtnes Arktikā vai vēlēšanās mantojumā atstāt ko līdzīgu Aļaskas darījumam. Proti, 1867. gadā ASV iegādājās Aļasku no Krievijas par 7,2 miljoniem dolāru. Nedz Baltais nams, nedz Valsts departaments nav atsaukušies uz laikraksta lūgumiem sniegt komentārus.

    Grenlandes Ārlietu ministrija piektdien, 16. augustā, paziņoja, ka sala ir atvērta biznesam, bet ne pārdošanai.

    Savukārt Dānijas politiķu vidū Trampa interese izsaukusi smīnus un skepsi. Ekspremjers Larss Loke Rasmusens tviterī to nodēvēja par 1. aprīļa joku.

    Arī sociālliberāļu ārlietu runasvīrs Martins Lidegors Trampa interesi nodēvēja par joku.

    „Tramps pirks Grenlandi? Cerams, tas ir joks, tomēr savādāk tā ir šausmīga ideja ar Grenlandes militarizācijas risku un mazāku neatkarību Grenlandes tautai, turklāt arī liels zaudējums Dānijai,” norādīja Lidegors.

    Šī nav pirmā reize, kad ASV met skatus uz Grenlandi, kurā mīt aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Savienotajām Valstīm kopš 1943. gada salā ir gaisa spēku bāze. Jau 1946. gadā Harija Trumena prezidentūras laikā ASV par Grenlandi piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru, tomēr Dānija šo piedāvājumu noraidīja.

    Grenlande, kuras galvaspilsēta Nūka ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, kļuva par Dānijas koloniju 19.gadsimtā. Taču kopš Otrā pasaules kara tā ieguvusi arvien plašākas pilnvaras. 1979. gadā tika izveidots vietējais parlaments, bet pirms 10 gadiem tai tika piešķirtas pašpārvaldes tiesības.

    Lai gan liela daļa salā dzīvojošo vēlas pilnīgu neatkarību un Dānijas konstitūcija ļauj saliniekiem par to lemt, kļūstot par neatkarīgu valsti, Grenlande zaudēs Kopenhāgenas subsīdijas, kuras šobrīd sastāda 60% no tās budžeta.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti