Mediji: Pēc «Volkswagen» dzinēju skandāla EK gatavojas atļaut auto lielākas izmešu emisijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

“Volkswagen” dīzeļu skandāls ievadīja milzīgas pārmaiņas auto industrijā. Pasaules lielākā automašīnu ražotāja atziņa, ka tas krāpies ar emisiju datiem, lika apšaubīt līdz šim nesatricināmo Vācijas ražotāju kvalitātes zīmi. Brisele solīja pievērst uzmanību autoražotājiem, bet Eiropas Komisijā tapis projekts īstenībā pat ļaus palielināt izmešu daudzumu, ziņo Latvijas Radio raidījums “7 dienas Eiropā”.

Īpaša sistēma, kas analizē, kad automašīnas tiek pārbaudītas emisiju stendos, lai neizkristu uz piesārņojošajām izmešu daļiņām, ir apzināta krāpniecība. ASV pārbaudēs automašīnas precīzi izpildīja normas stendos, kamēr pat līdz 300 reizēm pārsniedza izmešus, braucot pa ceļu.

Šķita, ka pēc šāda skandāla, Eiropas Komisija piegriezīs skrūves jebkādām auto industrijas idejām par emisiju atvieglojumiem.

Tomēr jaunākās ziņas liecina, ka EK jau ir tapis melnraksts jauniem noteikumiem, kas ļaus palielināt pieļaujamās izmešu normas. Runā ir par benzīna automašīnām, kurām izmešu daudzums varētu tik paaugstināts par 50%.

Un iemesls šim paaugstinājumam ir atziņa, ka testi nav bijuši precīzi, liekot izstrādāt pārāk ambiciozus plānus.

Eiropas Parlamenta deputāts Bazs Eikauts, kurš pārstāv „zaļos”, uzskata, ka lielā mērā atbildība jāuzņemas lēmumu pieņēmējiem un tehniskajiem birokrātiem.

Dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu, ka visas automašīnas var emitēt 160 miligramus izmešu uz kilometru līdz 2019.gadam.

“Tad mēs parlaments, kā līdzvērtīgs lēmumu pieņēmējs, vienojāmies jau 2007.gadā, ka emisijām ir jābūt 80 miligramiem, sākot ar 2014.gadu. Tagad izrādās, tehniskajā komisijā jau runā par rādītājiem 120 miligrami, kas būtu limits līdz 2021.gadam. Tad, pat ja kāds no mums ir uz vienu roku ar automašīnu ražotājiem, nevar būt tā, ka tehniskā komisija izstrādā tādus rādītājus, ko mēs kā parlaments esam noraidījuši,” uzsvēra Eikauts.

Tomēr auto industrijas lobiju grupas atrada ļoti labu caurumu Eiropas likumdošanā. Emisijās nodala oglekļa dioksīda izmešus jeb tā saucamās daļiņas, kas tiek emitētas izpūtēja pēdējā posmā, no emisijām, kas rodas uzreiz pēc degvielas sadegšanas dzinējā. Slāpekļa dioksīda izmeši ir pat kaitīgāki.

Piemēram, starptautiskas transporta un vides domnīcas eksperti radīja aptuvenu priekšstatu, kāpēc jāsamazina slāpekļa dioksīda izmešu apjoms:

“Slāpekļa dioksīds izraisa astmu, sirdstriekas, tāpat tas ietekmē iedzimtas kaites. Vienkārši sakot, tas saīsina cilvēku dzīves ilgumu. Un “Volkswagen” atbildība ir tā, ka viņi pieņēma lēmumu izstrādāt sistēmu, lai pārsniegtu atļautās normas.”

Eiropa ir lielākais pasaules tirgus dīzeļdzinēju automašīnām. Bet vides aktīvisti atgādina, ka benzīna dzinēju automašīnu testi ir tikpat izplūduši kā dīzeļdzinējiem. Tomēr lobiju grupas cenšas uz dīzeļu skandāla fona pacelt vismaz benzīna dzinēju emisiju daudzumu. Iemesls tam ir pārbaudes, kuras, kā izrādās, nemaz nebija tik precīzas.

Gaisa piesārņojuma analītiķe Džeina Tomasa uzskata, ka ar tiem testiem, kas bija pieļaujami, nav nekāds brīnums, ka auto ražotāji apkrāpa likumdevējus. Turklāt Eiropā to izdarīt pat bija vieglāk, nekā ASV.

“Emisiju pārbaudes lielākoties tika izstrādāts septiņdesmitajos gados un noteikumus ir viegli interpretēt. Ražotājiem pat vietām nevajadzēja īpaši pūlēties, lai izietu pārbaudes. ASV tās bija manipulācijas ar dzinēja darbības analīzes programmatūru, bet Eiropā pat tas nebija nepieciešams,” norādīja Tomasa.

7.decembris ir datums, kad jāpieņem lēmumus par emisiju palielināšanu.

Britu medijiem jau ir izdevies atrast likumprojekta melnrakstus, kur benzīna dzinēju automašīnām emisijas palielinās par 50%.

Tikmēr aptaujātie eksperti mēdz atzīt, ka pie pilnīgi nepareiziem testu rezultātiem, likumdevēji ir pieņēmuši neadekvāti skarbas normas, kas reāli pat nav ieviešamas. Tāpēc būtu loģiski atkal emisiju daudzumu paaugstināt, līdz tiek izstrādāta tehnoloģija kā emisijas mazināt.

Dažas aktīvistu grupas atsaucas, ka pietiktu ar 25 eiro vērtu filtru aiz dzinēja izplūdes, tomēr eksperti norāda, ka tās ir muļķības. Ja visu varētu atrisināt viens filtrs, tas jau sen būtu izdarīts.

Tomēr Eiropas Parlaments jau ir atbalstījis ideju, ka jābūt piekāpīgākiem ar slāpekļa dioksīda izmešiem. Tos stingrāk varētu kontrolēt no 2019.gada.

Bazs Eikauts no Eiropas “zaļajiem” uzskata, ka kolēģu atbalsts ir šokējoša parādība. Tā vietā, lai domātu, kā sodīt vides normu pārkāpējus, viņiem sāk piešķirt atlaides.

“Balsojums par slāpekļa dioksīdu rada vilšanos. Skaidrs, ka automašīnu ražotāju lobijs uzvarēja. Mēs zinām, ka viņiem vajag jaunus testus, bet viņi izmantoja šo brīdi, lai to vietā samazinātu pārbaužu mērķus. Jā, tagad mums būs labākas pārbaudes, bet pie reizes, mums būs lielākas atkāpes no prasībām,” pauda Eikauts.

“Mēs esam atļāvuši automašīnām radīt lielāku piesārņojumu. Šāds balsojums ir zaudējums demokrātijai, gaisa piesārņojuma samazināšanai un arī cilvēku veselībai,’ uzskata “zaļo” pārstāvis.  


Raidījums "Septiņas dienas Eiropā" pēta Eiropas Savienības politikas plānotāju un auto industrijas standartu noteicēju strīdus par to, cik izmešu drīkstētu izplūst no automašīnu izpūtējiem.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti