Kā galveno klupšanas akmeni viņa nosauca Ziemeļīrijas robežas jautājumu. Eiropas Komisija savukārt paziņoja, ka nepārskatīs esošo vienošanos, ko pārējās dalībvalstis jau apstiprinājušas.
Meja uzrunā parlamentam norādīja, ka viņa rūpīgi ieklausījās debatēs par “Brexit” vienošanos un pārliecinājās, ka aizvien pastāv dziļas bažas par Īrijas un Ziemeļīrijas robežu. Viņa atzina, ka priekšlikums pirmdien tiktu noraidīts, tāpēc viņa pagaidām atlika balsojumu.
Saskaņā ar Mejas teikto galvenais iemesls ir nevienprātība par dokumentā iekļauto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanos starp Īriju un Ziemeļīriju pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Pret to iebildumi ir stingrā “Brexit” piekritējiem un arī Mejas valdību atbalstošajai Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partijai.
Kad notiks balsojums, nav skaidrs. Taču Meja grasās turpināt sarunas gan ar britu politiķiem, gan Eiropas līderiem, lai rastu risinājumu. Kompromisam jābūt gatavām abām pusēm, teica Meja.
Viņa uzsvēra, ka parlamenta apakšpalātas priekšā ir daudz fundamentālāks jautājums – vai tas grib īstenot “Brexit”. “Mums jāuzdod sev jautājums, vai mēs griba kompromisu,” sacīja Meja.
Viņa pauda, ka “Brexit” nevar notikt bez kompromisiem, un arī aicināja kritiķus piedāvāt alternatīvu risinājumu.
„Ja gribat otru referendumu, kas atceltu pirmā rezultātu, tad arī godīgi atzīstiet, ka tas ir risks atkal sašķelt valsti,” sacīja Meja.
Viņa apliecināja, ka dosies uz Briseli, lai tiktos ar ES līderiem un izklāstītu viņiem šīs bažas un meklētu, kādas citas garantijas parlaments var saņemt.
Pēcpusdienā pēc ziņu izskanēšanas par iespējamu “Brexit” balsojuma atlikšanu opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka tas būtu „nožēlojams solis”.
Viņš teica, ka jau „vismaz divas nedēļas” bijis zināms, ka parlaments noraidīs Mejas panākto vienošanos, jo tā „kaitē” Lielbritānijai, taču premjere tik un tā gāja uz priekšu ar balsojuma plānu. Tā vietā viņai „vajadzēja doties atpakaļ uz Briseli, lai pārskatītu [vienošanos] vai izsludināt vēlēšanas”, lai varētu iecelt jaunu valdību, paziņoja Korbins.
Bet proeiropeiski noskaņotā Skotijas valdības līdere Nikola Stērdžena balsojuma atcelšanu vērtēja kā „nožēlojamu gļēvulību” no premjeres puses.
Neizpratne arī Mejas vadīto konservatīvo rindās, kas tāpat sašķēlušies “Brexit” jautājumā.
Pārliecinošs zaudējums parlamenta balsojumā Mejai nestu virkni risku, tostarp viņas premjeres krēsla apdraudējumu. Tomēr riskants solis ir arī balsojuma atcelšana – tās, kritiķu ieskatā, liecina, ka viņa ir vāja līdere.
Pārsvarā britu politikas komentētāji uzskata, ka tā ir Terēzes Mejas cīņa par izdzīvošanu. Bija diezgan paredzams, ka Mejas panāktā vienošanās ar ES par izstāšos negūs parlamenta atbalstu un turklāt ar nomācošo pārsvaru. Un negatīvs balsojums, visticamāk, nozīmētu, ka Meja nevarētu turpināt darbu premjeres amatā.
Starp britu valdību un Eiropas Savienību (ES) ir panākta vienošanās par “Brexit” nosacījumiem, taču tā vēl jāapstiprina britu parlamentā, lai Lielbritānija varētu izstāties no ES 29. martā, kā tas tika plānots.
Nedēļas nogalē Meja tikās ar bloka līderiem, tostarp Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, lai apriestu esošo situāciju. Tomēr Eiropas Komisijas pārstāve Mina Andrejeva pirmdien uzstāja, ka jebkurā gadījumā Brisele negrasās pārskatīt vienošanos, ko tikai pirms pāris nedēļām apstiprināja pārējo 27 Eiropas Savienības valstu līderi.
„Mums ir vienošanās, ko 25. novembrī apstiprināja Eiropadome. Šī ir labākā un vienīgā iespējamā vienošanās. Mēs to nepārskatīsim. Mūsu nostāja nav mainījusies - Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2019. gada martā,” pauda Andrejeva.
Pieaugot neskaidrībai par “Brexit” nākotni un vienošanās likteni, kā arī ņemot vērā iekšpolitisko nestabilitāti, pirmdien strauju vērtības kritumu piedzīvoja britu mārciņa.
KONTEKSTS:
Iepriekš ES Tiesa atzina, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski atsaukt paredzēto izstāšanos no Eiropas Savienības. Turklāt “Brexit” atsaukšana nekādā veidā neietekmētu Lielbritānijas turpmāko dalību 28 valstu blokā. Tiesas spriedumā gan piebilsts, ka lēmums joprojām ir jāpieņem, ievērojot demokrātiskos procesus, kas Lielbritānijas gadījumā nozīmētu apstiprinājumu parlamentā.
Pirms tam Meja turpināja uzstāt, ka panāktā vienošanās par izstāšanos no ES ir labākais iespējamais risinājums. Tomēr vairāki britu Konservatīvās partijas biedri nav apmierināti ar tekstu un turpina mēģinājumus gāzt premjeri Meju no amata, cerot, ka sarunas vēl ir iespējams atsākt.
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza 2017. gada martā, bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no ES sākās 2017. gada jūnijā. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Tomēr vienošanās paredz pārejas periodu līdz 2020. gada beigām. Tas ir nepieciešams, lai abas puses varētu vienoties par turpmāko attiecību modeli. Šajā laikā spēkā paliks esošā kārtība.
Bet, ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30. martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.
