Panorāma

Panorāma

Panorāma

Arī Rīgā protestē pret Krievijas konstitūcijas grozījumiem

Pieņem Honkongas nacionālās drošības likumu

Mediji: Ķīna pieņēmusi Honkongas nacionālās drošības likumu

Ķīna otrdien pieņēmusi Honkongas nacionālās drošības likumu. Par to ziņo Honkongas mediji. Kritiķi bažījas, ka likums, kura saturu Honkongas iedzīvotāji vēl nav redzējuši, ievadīs plašas politiskas represijas šajā autonomajā teritorijā. Neilgi pēc likuma pieņemšanas no Honkongas demokrātiskās partijas „Demosisto” izstājās četri jaunie aktīvisti, kuri dedzīgi iestājušies pret Pekinas īstenoto politiku. Savukārt pēc tam partija negaidīti paziņoja, ka izbeigs savu darbību.

ĪSUMĀ:

  • Honkongas mediji ziņo, ka pieņemts nacionālās drošības likums.
  • Iedzīvotāji vēl nezina, kas likumā rakstīts, bet ir bažas, ka tas nesīs represijas.
  • Honkongas demokrātiskā partija „Demosisto” izbeidz darbību.
  • Pekinā norāda, ka likums vajadzīgs kārtības ieviešanai pēc ilgajiem protestiem.
  • Vairākas valstis kritizē Ķīnu; ASV pārtrauc vairāku militāru priekšmetu eksportu uz Honkongu.
  • Arī Taivāna pauž nosodījumu - Pekina nav pildījusi solījumu saglabāt Honkongai būtisku autonomiju 50 gadus.

Mediji: Ķīna pieņēmusi Honkongas nacionālās drošības likumuRihards Plūme
    Vairāki Honkongas mediji ziņo, ka Nacionālā tautas kongresa pastāvīgā komiteja, kas ir Ķīnas galvenā likumdošanas institūcija, otrdienas rītā vienbalsīgi pieņēmusi nacionālās drošības likumu. Pekina ir apgājusi Honkongas likumdošanas institūciju, lai pieņemtu šo likumu, par kuru tika paziņots pirms sešām nedēļām. Sagaidāms, ka likums, kura saturu 7,5 miljoni Honkongas iedzīvotāju vēl pat nav redzējuši, stāsies spēkā trešdien.

    Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama otrdienas rītā iknedēļas preses konferencē atteicās sniegt komentārus par to, vai šis likums ir pieņemts. Vēlāk gan viņa norādīja, ka jaunais likums neapdraudēs Honkongas autonomiju un ka princips "viena valsts, divas sistēmas" tikšot saglabāts.

    Pēc likuma pieņemšanas no Honkongas demokrātiskās partijas “Demosisto” izstājušies četri pamanāmākie demokrātijas aktīvisti. Viens no tiem ir Džošua Vons, kurš iepriekš ticis arestēts un kuru Ķīnas mediji dēvē par separātistu. Viņš pieļauj, ka kļūs par jaunā likuma galveno mērķi.

    “Es, visticamāk, kļūšu par jaunā likuma galveno mērķi. Bet tas, kas man liek just bailes, ir nevis iespējamā manis ieslodzīšana, bet gan fakts, ka jaunais likums būs drauds pilsētas nākotnei, ne tikai manai drošībai,” sacīja Vons.

    Visi četri aktīvisti gan paziņoja, ka viņi turpinās savas aktivitātes personīgi. Partija “Demosisto” sagādājusi galvassāpes Pekinai, jo, piemēram, aicinājusi ārvalstis sodīt Ķīnu par tiesību pārkāpumiem. Taču tagad tā šķietami padevusies spiedienam, jo otrdien paziņojusi par darbības izbeigšanu.

    Pekina ir paziņojusi, ka jaunais likums aizliegs graujošu darbību, atdalīšanos no valsts, terorismu un slepenu sadarbību ar ārvalstu spēkiem. Likums vajadzīgs, lai atjaunotu stabilitāti Honkongā pēc demokrātijas piekritēju protestiem.

    Tomēr likuma pretinieki bažījas, ka tas sagraus Honkongas politiskās brīvības un samazinās tās autonomiju, ņemot vērā, ka līdzīgi likumi ir izmantoti protestu apspiešanai kontinentālajā Ķīnā.

    Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Eiropas Savienība un Apvienoto Nāciju Organizācija paudušas bažas, ka likumu varētu izmantot, lai apslāpētu pret Pekinu vērsto kritiku.

    Pirmdien, reaģējot uz nacionālās drošības likumu, ASV paziņoja par atsevišķu militāro priekšmetu eksporta pārtraukšanu uz Honkongu.

    Savukārt Ķīna otrdien paziņoja, ka tā reaģēs uz šo ASV soli.

    Arī Taivānas valdība nosodīja nacionālās drošības likuma pieņemšanu. Taivānas prezidente Cai Inveņa otrdien paziņojusi, ka Pekinas piedāvātais modelis "Viena valsts, divas sistēmas" nedarbojas. Par to liecinot Honkongas piemērs, jo Pekina nav pildījusi solījumu saglabāt Honkongai būtisku autonomiju 50 gadus pēc tam, kad Lielbritānija 1997. gadā savu toreizējo koloniju Honkongu atdeva Ķīnai.

    KONTEKSTS:

    Pretrunīgi vērtēto nacionālās drošības likumu par Honkongu Ķīnas parlaments apstiprināja jau maijā.

    Pēdējos gados Honkongā piedzīvoti divi plašu protestu viļņi. 2014. gadā  tika sarīkota tā sauktā lietussargu revolūcija, kad iedzīvotāji protestēja pret Ķīnas kompartijai izdevīgu Honkongas velēšanu sistēmas reformu. Savukārt pērn protesti atsākās ar jaunu sparu, vēršoties pret likumu, kas ļautu izdot Honkongas iedzīvotājus tiesāšanai Pekinas tiesās.

    Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss un atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu Honkongas statusu līdz 2047. gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai nosaka Londonas un Pekinas vienošanās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti