Briseles politiskie līderi nav slēpuši, ka ES vēlas veicināt arvien lielāku neatkarību no Krievijas resursiem.
Krievijas pusi bažīgu dara jau janvārī gaidāmie Eiropas Komisijas (EK) Eiropas enerģētikas politikas priekšlikumi.
Medijos nonākušas ziņas, ka divi ietekmīgi uzņēmumi – Krievijas enerģijas gigants „Gazprom” un Vācijas ķīmijas uzņēmums „BASF” ir iesaldējuši ieceri līdz gada beigām apmainīties aktīviem. Tas esot noticis politiska spiediena rezultātā.
„BASF” jau pieder ievērojams daudzums akciju Krievijas enerģijas uzņēmumos un projektos un kompānija arī joprojām ir aktīvs sadarbības partneris Krievijas nozarei. Arī EK līdz šim atbalstījusi „Gazprom” un „BASF” ieceri apmainīties akcijām, taču tagad pēkšņo darījuma iesaldēšanu mediji skaidro ar Eiropas Savienības normām, kas tagad pret Krievijas enerģijas interesēm kļuvušas stingrākas.
Krievijas mediji vēsta, ka līdz ar darījumu ar „BASF” „Gasprom” bija cerējis iegūt jaunus enerģijas saņēmējus Eiropā. Savukārt, izdevums „Komersant” vēsta, ka ES tagad plāno jaunu enerģijas savienības politiku, kurā būtu vairāki būtiski punkti, kas varētu būtiski ierobežot Krievijas enerģijas kompāniju investīciju iespējas ES. Ar plānu Brisele klajā varētu nākt jau janvārī.
EK Briselē „Latvijas Radio” informē, ka EK tiešām strādā pie enerģijas savienības plāna, ar kuru iepazīstinās drīz pēc jaunā gada, taču tas būšot vispārīgs redzējums un tajā nebūšot konkrētu Krievijas aktivitātes un investīcijas ierobežojošu punktu.
Krievijas un ES enerģijas attiecības kļūst arvien nospriegotākas, jo Eiropas dienas kārtībā arvien redzamāk izceļas jautājums par jaunu resursu meklējumiem.
Joprojām atvērts ir arī jautājums par savienojuma „South Stream” likteni, kuru Krievija bija iecerējusi kā jaunu saikni ar ES, iesaistot arī vairākas dalībvalstis, kuras būtu jaunā gāzes vada ceļā, taču pēdējā mirklī no tā izstājoties, norādot uz ES neskaidro politiku.
Arī pēdējās par enerģētiku atbildīgo ES ministru sarunās vairums valstu bijušas vienādās domās par to, ka tagad jānovērš uzmanība no „South Stream” likteņa, bet tā vietā jākoncentrējas uz savienojumiem pašu valstu starpā, lai tādejādi arī domātu par nodrošināšanos enerģijas piegāžu pārrāvumos, kādus jau iepriekš ir īstenojusi Krievija.
