Līdz šim zināms, ka ASV plāno krietni palielināt savu klātbūtni mūsu reģionā, kas nozīmē gan izvietot tehniku un smagos ieročus, gan arī karavīrus, kuri piedalītos regulārās mācībās, arī kopā ar mūsu karavīriem.
Kopumā tie būtu no 500 līdz 1000 karavīru katrā valstī – visās trīs Baltijas zemēs, arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Gaidāmi biežāki treniņi un mācības
Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka visu 28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien, 10.februārī, principiāli vienosies par NATO klātbūtnes stiprināšanu austrumu un centrālajā Eiropā un arī Baltijas valstīs.
Tas nozīmētu vēl biežākas mācības, treniņus uz zemes, gaisā un jūrā, lai ikvienu draudu vai uzbrukuma gadījumā NATO tiešām būtu spējīga reaģēt ātri un gatavi būtu arī paši, piemēram, Baltijas valstu spēki.
Pagaidām par konkrētiem cipariem un soļiem precīzākas informācijas nav, bet zināms, ka praktiskais izvērtēšanas un plānošanas darbs sāksies uzreiz pēc ministru sanāksmes.
Lielāka plaisa ar Krieviju
Šās NATO solis acīmredzot liecina par NATO dalībvalstu ekspertu pārliecību, ka Krievija joprojām ir drauds un ar to jaudu un kapacitāti, kas NATO ir mūsu reģionā, nepietiek.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs preses konferencē Briselē sacīja, ka Krievija jau daudzus gadus ir pamatīgi investējusi savā aizsardzībā un īsteno daudzas slepenas un negaidītas militārās mācības.
Turklāt Krievija esot parādījusi vēlmi ne tikai lietot militāro spēku mācībās, bet arī dzīvē, lai iebiedētu kaimiņus un mainītu Eiropas robežas, kā mēs to esam redzējuši Ukrainas un Gruzijas gadījumā.
Turklāt NATO un Krievijas attiecībās arvien lielāku plaisu rada arī Krievijas īstenotie uzlidojumi Sīrijā, kas, kā saka Stoltenbergs, nav vērsti pret teroristiem „Islāma valsts” jeb “Daīš”, kā bija gaidīts, bet gan pret mēreno prezidenta Bašara al Asada režīma opozīciju. Un tas abas puses vēl vairāk attālina no dialoga, lai gan par spīti visai šai kritikai vienmēr tiek apgalvots, ka durvis dialogam patur vaļā.
Arī pašiem jāspēj ieguldīt
Tas, ka ASV un citas NATO valstis būs gatavas palielināt savu klātbūtni Baltijā, Latvijai nozīmēs to, ka nedrīkstam atkāpties no sava solījuma sasniegt divu procentu no iekšzemes kopprodukta lielu budžetu savai aizsardzībai. Latvijā jau tagad jūtams, ka ir nācies nogriezt citās jomās, lai noturētu šo aizsardzības līniju.
Uz to noteikti uzstās arī ASV, kura pagaidām ir dāsnākā ziedotāja visās jomās un vēlētos redzēt tādu pašu attieksmi arī no citām valstīm. Latvijai būs jārēķinās arī ar aktīvu līdzdalību NATO misijās.
Aizejošās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio trešdien apliecināja – Latvijas vidēja termiņa budžetā jau paredzēts aizsardzības izdevumiem sasniegt 2% no IKP. Līdz ar to vēl papildus meklēt līdzekļus nevajadzēs, izņemot gadījumu, ja IKP augs straujāk par prognozēto.
Izspēlēs simulāciju par uzbrukumu Baltijai
Iepriekš vēstīts, ka NATO aizsardzības ministri pie galda trešdien izspēlēs arī simulāciju par to, ka noticis uzbrukums Baltijai un kā rīkojas alianse. Kā ir sacījuši dažādi avoti, Latvijas un Lietuvas vietā varētu būt ikviena valsts, bet mēs patlaban tiešām esam reģions, uz kuru Krievijas darbības kontekstā ir visai loģiski paskatīties. Šāda simulācija ir labs signāls, jo liecina, ka NATO domā un izvērtē savas spējas visos līmeņos un analizē vājos un stirpos punktus.
Nesen britu raidorganizācija BBC demonstrēja dokumentālās fikcijas žanra filmu “World War Three. Inside the War Room”, kurā attēloja Krievijas provocētu konfliktu Latgalē, kas noved pie konfrontācijas ar NATO un atomkara. Par šo filmu NATO zina, un, kā saka eksperti, ļoti daudz kas tajā tiešām ir profesionāli un patiesi parādīts. Latviju gan tas nepadara kā ārkārtīgi pievilcīgu valsti no investīciju viedokļa.
