Lielbritānija drīz sāks savu formālo šķiršanās procesu no ES jeb “Bexit”. Šobrīd nav skaidrības, vai vispirms jāizšķiras, lai varētu sākt sarunas par nākotnes attiecībām ar Eiropu, vai abi procesi var notikt paralēli.
“Es nekad nenogurstu atkārtot – mēs, iespējams, aizejam no Eiropas Savienības, bet mēs neaizejam no Eiropas,” pauž Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Eiropa savas sarkanās līnijas jau ir novilkusi – pieeja kopējam tirgum tikai tiem, kas atzīst ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla, bet arī brīvu darbaspēka kustību.
“Jūs varat teikt – es gribu izstāties no Eiropas Savienības, gribu izstāties no Eiropas Tiesas, no muitas savienības, bet jūs nevarat tajā pašā laikā teikt – tā lietiņa mani interesē un to es gribētu paturēt. Nekādā gadījumā!” uzsver Eiroparlamenta pārstāvis “Brexit” sarunās Gijs Verhofstads.
Pagaidām 27 ES dalībvalstīm ir izdevies palikt vienotām šajā pozīcijā, bet eksperti atgādina – sarunas vēl nemaz nav sākušās. Eksperti nenoliedz, ka briti varētu mēģināt izmantot veco “skaldi un valdi” paņēmienu. Tāpēc ar interesi uzlūko britu pēkšņo soli – palielināt darbinieku skaitu savās vēstniecībās Baltijas valstīs, Slovākijā un Slovēnijā.
“Vai tas nozīmē, ka briti gatavojas laikam pēc izstāšanās, vai tā ir daļa no izstāšanās sarunām, jo svarīga katra dalībvalsts – tās būs starpvaldību sarunas. Vai arī tas ir signāls, ko viņi grib dot vairākām valstīm par kopīgām interesēm, ka Lielbritānijai ir kopīgas intereses ar Baltijas valstīm un tās izstāšanās sarunās būtu jāņem vērā. Man ir grūti pateikt, kas tieši aiz tā stāv, bet šis varētu būt daļa no iemesla,” norāda domnīcas “Bruegel” pētnieks, Briseles Brīvās universitātes profesors Andrē Sapīrs.
Britu diplomātu straujo intereses pieaugumu par Latviju ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) uzteic, solot, ka Latvija ieturēs vienotu Eiropas pozīciju pret britiem: “Es zinu, ka daļa no šiem darbiniekiem ir saistīti ar militāro sfēru. Ko es gan gribētu pateikt – es arī esmu lasījis spekulācijas britu presē, ka tas nozīmē, kaut kādā veidā Lielbritānija centīsies šķelt ES vienotību. Es gribu teikt, ka mūsu pozīcija ir bijusi ļoti skaidra. Mēs redzam, ka sarunas ar Lielbritāniju ir jārisina 27 valstu līmenī, mums ir jāvienojas par kopīgiem mandātiem dažādās jomās. Tai pašā laikā Latvija vienmēr, no pirmās dienas, kad bija zināmi referenduma rezultāti par izstāšanos no ES, ir teikusi, ka mēs nevēlamies kaut kādu speciālu sodīšanu.”
Vairākas valstis tomēr labprāt sodītu britus un liktu dārgi samaksāt par izstāšanos, kaut vai lai būtu mācība citiem eiroskeptiķiem. Tāpēc britiem īpaši svarīgs to valstu atbalsts, kas ir miermīlīgāk noskaņotas.
“Protams, Lielbritānija runās ar atsevišķām dalībvalstīm. Viņiem tradicionāli bija sabiedrotie Ziemeļeiropā, kur viņiem ir zināmas intereses,” norāda Starptautiskās politekonomijas Eiropas centra pētnieks Eriks van der Marels.
Cik ilgi 27 Eiropas dalībvalstīs izdosies saglabāt vienotu fronti “Brexit” sarunās un kā to ietekmēs iespējamā varas maiņa Francijā un Vācijā šogad, eksperti atsakās prognozēt. “Tradicionāli Eiropas Savienībā ir bijušas daudz dalībvalstu, tāpēc citām valstīm no ārpuses ir relatīvi viegli “skaldīt un valdīt”. Likmes šobrīd ir diezgan augstas. Es domāju, ka jūs arī negribat pasaudzēt vēl citas dalībvalstis, pat ne pie savienības ārējām malām,” komentē Eriks van der Marels.
