Kiberuzbrukumi Irānas spiegu grupas datorsistēmām, kas kontrolē raķešu palaišanu, kļuva par ASV atbildes gājienu uz Irānas armijas nesen notriekto ASV bezpilota lidaparātu jeb dronu.
Tomēr Pentagons to oficiāli neapstiprina, jo komentāri par kiberoperācijām nekad netiek sniegti.
Minētās datorsistēmas esot izmantotas arī nesenajos uzbrukumos diviem naftas tankkuģiem. ASV amatpersonas nosliecās par labu kiberuzbrukumiem pēc tam, kad šis valsts prezidents Donalds Tramps pēdējā brīdī atsauca gaisa apšaudi. Tramps savu toreizējo lēmumu ir skaidrojis ar to, ka viņš neesot vēlējies pieļaut 150 cilvēku bojāeju.
Sarunā ar žurnālistiem Tramps ir arī pārfrāzējis savu priekšvēlēšanu kampaņas saukli “Padarīsim Ameriku atkal varenu” un sacīja, ka arī Irāna var būt varena valsts, ja vien tā atteiksies no kodolieroču izstrādes.
“Ja Irāna vēlas atkal kļūt par turīgu, pārtikušu nāciju – sauksim to “Padarīsim Irānu atkal varenu” – tad tas nekad nebūs iespējas, ja tajā pašā laikā viņi pēc pieciem vai sešiem gadiem grib iegūt atomieročus.
Es pārāk daudz zinu par atomieročiem, ļoti daudz ko zinu. Un es jums tikai gribu pateikt: viņiem nebūs atomieroču. Mēs vienkārši to nepieļausim. Un, kad viņi tam piekritīs, tad viņiem būs pārtikusi valsts, viņi būs ļoti laimīgi, un es būšu viņu labākais draugs. Es ceru, ka tas notiks. Bet varbūt arī nenotiks,” sacīja Tramps.
Arī Irāna pēdējā laikā esot pastiprinājusi kiberuzbrukumus gan pret tādām Līča valstīm kā Bahreina un Apvienotie Arābu Emirāti, gan arī pret dažādiem Amerikas objektiem. Tiek ziņots, ka Irāna šādos gadījumos mēdz izmantot Krievijas hakerus. Tomēr pēdējā laika uzbrukumus Irānas specdienesti esot veikuši saviem spēkiem.
ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss ir apstiprinājis, ka viņa iestādei esot zināms par to, ka Irāna pēdējā laikā ir pastiprinājusi mēģinājumus traucēt dažādu datorsistēmu darbībai.
KONTEKSTS:
Attiecības starp Irānu un ASV ir krasi pasliktinājušās pēc tam, kas Vašingtona nolēma izstāties no kodolvienošanās ar Teherānu. ASV prezidents Donalds Tramps un viņa administrācijas pārstāvji uzstāj, ka Irāna nepilda savus solījumus. Turklāt tā esot izmantojusi no naftas pārdošanas iegūto naudu nevis savu iedzīvotāju labklājības celšanai, bet gan militārā budžeta palielināšanai.
Turpretī Eiropas Savienība uzstāj, ka Irāna nav pārkāpusi savas saistības un to ir apstiprinājusi arī Starptautiskā atomenerģijas aģentūra. Tomēr Eiropas valstu mēģinājumi saglābt vienošanos ar Irānu nav vainagojušies ar pārāk lieliem panākumiem, jo bailēs no ASV sankcijām daudzi uzņēmumi tik un tā izvairās no darījumiem ar Irānu.
