Žurnāls citē militāro eksperti, bijušo aizsardzības ministra vietnieci Mišelu Flurnoju, kur norādījusi: “Krievijas iebrukums Austrumukrainā sagrāva visus ASV plānus rīcībai neparedzētajos gadījumos.”
Saskaņā ar žurnālā rīcībā esošu informāciju, kas iegūta no augsti stāvošajiem avotiem Pentagonā, jaunie plāni sadalīti divās grupās - ASV rīcība NATO ietvaros, ja Krievija uzbrūk vienai no alianses dalībvalstīm, un patstāvīgas darbības “ārpus alianses lietussarga”.
Abos gadījumos plāni fokusējas uz Krievijas iebrukumu Baltijā, ņemot vērā “Krievijas hibrīdkara taktiku, kas izmantota Krimā un Ukrainas austrumos”.
Žurnāla rakstā apgalvots, ka pēc 1991.gada ASV uztvēra Krieviju kā valsti, kas pakāpeniski integrējas Rietumu pasaulē un nerada draudus Eiropai un Amerikai. Arī Krievijas – Gruzijas karš 2008.gada būtiski nemainīja šo pieeju, lai gan NATO toreiz sāka pārskatīt savas attiecības ar Krieviju. Viss mainījās pēc Krimas aneksijas un pārsteiguma ar “zaļajiem cilvēciņiem” – Krievijas karavīriem, kur parādījušies Krimā bez identifikācijas zīmēm un kuru atrašanos tur Maskava sākotnēji noliedza.
Pētniecības centra “RAND Corporation” analītiķi secinājuši, ka gadījumā, ja Krievija uzbrūk Baltijas valstīm, NATO nepietiks resursu, lai tās aizstāvētu. Pēc tam militārie eksperti un Pentagona speciālisti sākuši izstrādāt iespējamus atbildes soļus, ja būs nepieciešamība atkarot alianses dalībvalstu okupētas teritorijas, ja sāksies Krievijas kiberuzbrukumi un pat ja tiks izmantoti stratēģiskie kodolieroči, norāda žurnāls.
Jau ziņots, ka Krievijas un rietumvalstu attiecībās saspīlējums sākās pēc pērn aprīlī notikušās Krimas aneksijas un tai sekojošās prokrievisko separātistu kaujinieku aktivizēšanās Ukrainas dienvidaustrumos. Pēc notikumiem Ukrainā Baltijas teritorijā aktīvāk notiek militārās mācības.
