Jau pēc dažām stundām eirozonas finanšu ministri sanāks uz tikšanos Briselē, lai spriestu par pašreizējo situāciju Grieķijā. Dažas stundas vēlāk par šo tēmu spriedīs arī eirozonas dalībvalstu līderi. Sanāksmes dalībnieki cer, ka Grieķija otrdien nāks klajā ar jauniem piedāvājumiem radušās krīzes risināšanai, un no tiem būs atkarīgs, vai Grieķija arī turpmāk paliks eirozonā. Otrdien galvenais uzdevums ir izsvērt to, cik varētu izmaksāt Grieķijas izstāšanās no eirozonas vai arī turpmāka palikšana vienotās valūtas sistēmā.
Pirms vakarā gaidāmās tikšanās Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka joprojām iestājas pret Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Pēc viņa vārdiem, pieredze liecinot, ka visvienkāršākās atbildes parasti ir nepareizās atbildes. Eiropas Komisijas vadītājs arī norādījis, ka Eiropas Savienība turpinās darbu pie tā, lai atsāktu sarunas ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru, norādot, ka ir pienācis pēdējais brīdis skaidri izstāstīt, ko tieši svētdien notikušais referendums nozīmē.
Junkers arī norādījis, ka Grieķijas izstāšanās no sarunām par starptautisko aizdevēju piedāvājumiem bijusi kļūda un ir pienācis laiks visiem, kuriem ir veselais saprāts un mērķis, atsākt šīs diskusijas. Žans Klods Junkers arī atzīst, ka, visticamāk, vienas dienas laikā nekāds ilgtspējīgs risinājums nav atrodams.
Arī Francijas un Vācijas līderi Fransuā Olands un Angela Merkele pirmdien pēc divpusējām sarunām paziņojuši, ka durvis sarunām joprojām ir atvērtas un no Grieķijas tiek sagaidīti nopietni un konkrēti priekšlikumi, kurus vēlāk varētu transformēt par ilglaicīgi palīdzības programmu. Fransuā Olands atzinis, ka vienmēr ir vieta solidaritātei, taču ir nepieciešams līdzsvars starp atbildību un solidaritāti un tieši tam tiks pievērsta vislielākā uzmanība tuvāko dienu laikā.
Angela Merkele savukārt uzsvērusi, ka eirozonas dalībvalstis jau ir izrādījušas savu solidaritāti, nākot klajā ar ļoti dāsnu piedāvājumu.
Kā ziņo grieķu prese, premjerministrs Aleksis Ciprs pirmdien, tiekoties ar koalīcijas partneriem, esot uzsvēris, ka jaunais Atēnu piedāvājums tiks balstīts tieši uz Eiropas Komisijas iepriekš publicētajiem piedāvājumiem.
Iespējams, ka Grieķija lūgs Eiropas kolēģus noteikt daudz pakāpeniskāku atsevišķu pasākumu ieviešanas gaitu. Pagaidām gan nav zināms, vai grieķu puse piedāvās kādus papildinājumus, taču viens ir skaidrs – par spīti priekšvēlēšanu laikā solītajam būs nepieciešams veikt jaunus taupības pasākumus.
Pēc pirmdienas tikšanās Grieķijas politisko partiju līderi, izņemot Komunistiskās partijas vadību, parakstījuši kopīgu paziņojumu, kurā atkārtoti apstiprina Grieķijas vēlmi palikt eirozonā. Paziņojumā norādīts, ka svētdien notikušais referendums nedod tiesības pilnībā saraut attiecības ar Eiropu, bet gan dod mandātu turpināt un stiprināt centienus panākt sociāli godīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu līgumu.
Kā jau ziņots iepriekš, Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.
