Pasaules panorāma

Bez pajumtes Covid-19 krīzes laikā

Pasaules panorāma

Dzivnieku pasaule tiešsaistē

Karš un miers: Covid-19 bruņotajos konfliktos

Maz atsaucības ANO aicinājumam uz globālu pamieru Covid-19 pandēmijas laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Covid-19 pandēmijai pārņemot pasauli, Apvienotās Nācijas pieprasa izsludināt globālo pamieru, apvienojot spēkus pret kopīgu ienaidnieku - koronavīrusu. Izskan aicinājumi pieņemt ANO Drošības padomes rezolūcija par uguns pārtraukšanu konflikta zonās visā pasaulē. Tomēr atsaucība nolikt ieročus nav plaša. Un tur, kur atsaucība izskanējusi, darbi neatbilst vārdiem. Eksperti norāda, ka pamieri pēc būtības ir nestabili. Turklāt tie mēdz būt riskanti – pēc uguns pārtraukšanas atsākoties kaujām, tās var izrādīties vēl asiņainākas.

Saskaņā ar ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša teiko, aicinājumam uz globālu pamieru paudušas piekrišanu iesaistītās puses bruņotos konfliktos aptuveni ducī pasaules valstu – Kolumbijā, Filipīnās, Mjanmā, Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā, Dienvidsudānā, Sudānā, Lībijā, Jemenā, arī Sīrijā un Ukrainā. Tomēr tā ir tikai daļa no vairākiem desmitiem bruņoto konfliktu pasaulē, un arī tajos konfliktu centros, kur atsaucība bijusi, starp vārdiem un darbiem ir liela plaisa.

Ukrainas austrumos spriedze un ugunspārtraukšanas režīma pārkāpumi turpinās. Jemenā iesaistītās puses atzinīgi novērtēja ANO aicinājumu, bet tad Saūda Arābija paziņoja, ka pārtvērusi divas pret Rijādu tēmētas raķetes, par kuru izšaušanu apsūdzēja Irānas atbalstītos nemierniekus Jemenā, un atbildēja ar gaisa uzlidojumiem.

"Covid-19 vētra tagad tuvojas šiem visiem konfliktu centriem. Vīruss ir pierādījis, cik strauji spēj pārvietoties pāri robežām, postot valstis uz laupot dzīvības. Ļaunākais vēl ir priekšā," sacījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Īpašas bažas ir par šajos konfliktu centros sapostīto veselības aprūpes sistēmu spēju tikt galā, ja koronavīrusa epidēmija uzliesmos. Bažas arī par miljoniem sīriešu bēgļu, kurus uzņēmušas kaimiņvalstis Turcija, Libāna un Jordānija, un kuri bieži uzturas pārapdzīvotās apmetnēs bez pienācīgiem sanitārajiem apstākļiem.

Covid-19 kļuva par pandēmiju brīdī, kad spēkā stājās ugunspārtraukšanas vienošanās Sīrijas ziemeļrietumos, kuru panāca Krievija un Turcija. Un kaut maz kurš cerēja, ka pamiers turēsies, šķiet, ka bailes par koronavīrusa uzliesmojumu šajā gadījumā bijusi papildu motivācija ugunspārtraukšanas režīmu uzturēt pie dzīvības. Martā reģistrēts mazākais civiliedzīvotāju upuru skaits (103) kopš kara sākuma pirms deviņiem gadiem, liecina organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" dati.

Eksperti "Pasaules panorāmai" gan atzīst, ka nesagaida plašu ieroču nolikšanu daudzajos konfliktos visā pasaulē, lai gan dažviet atsaucība būs un tas dos atelpas brīdi cīņai pret vīrusu. "Karojošās puses domā par savām interesēm, ne tikai humāno situāciju. No malas skatoties, mēs varam teikt, ka vīruss ir lielākā problēma un mums visiem jābūt vienotiem cīņā pret to. Bet, atrodoties kara apstākļos, redzējums ir citāds," sacīja Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) direktors Dens Smits.

Konfliktos iesaistītās puses ne vienmēr uzvedas veidā, ko ārpus konflikta esošie varētu uzskatīt par saprātīgāko rīcību. Karojošajām pusēm jāņem vērā stratēģiskie un taktiskie apsvērumi. Ugunspārtraukšana, kaut dod atelpu mierīgajiem iedzīvotājiem, nozīmē arī risku.

"Arī vēsturiski simtiem gadu pieredze liecina – pamiera noslēgšana dod otrai pusei iespēju sagatavoties nākamajam cīņas raundam. Tādēļ pamieri parasti ir diezgan nestabili. Ja vien ātri netiek noslēgts miera līgums, lai pēc kaujām iegūtu politiskas priekšrocības, tad karš atsākas. Un bieži vien tā ir atgriešanās pie vēl vardarbīgāka konflikta, jo karojošās puses pa to laiku ir varējušas pastiprināt savus spēkus. Tādēļ pamieri diemžēl ir arī riskanta lieta," skaidroja Smits.

Covid-19 pandēmijai ilgtermiņā būs ievērojama ietekme uz drošības situāciju visā pasaulē. Sīrijā patlaban reģistrēti pārdsmit saslimšanas gadījumi ar koronavīrusu. Tomēr ir bažas, ka epidēmijas gadījumā un resursu trūkuma dēļ var uzliesmot humānā krīze un nestabilitāte, kuru savā labā var izmantot džihādistu grupējums "Islāma valsts", lai pēc sakāves paceltos no pelniem un atsāktu uzbrukumus. Tiesa, arī teroristi piesargājas no koronavīrusa – grupējums savus sekotājus aicinājis biežāk mazgāt rokas, klepojot aizklāt muti un patlaban atturēties no uzbrukumiem epidēmijas skartajās rietumvalstīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti