Tiesa atzina arī šajā lietā līdzapsūdzētā - Magņitska bijušā darba devēja - Rietumu investīciju fonda „Hermitage Capital” vadītāja Viljama Braudera vainu. Brauders tika tiesāts aizmuguriski.
Magņitskis un viņa bijušais darba devējs bija apsūdzēti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas 522 miljonu Krievijas rubļu (aptuveni deviņu miljonu latu) apmērā.
Atbilstoši izmeklētāju versijai Magņitskis kopā ar līdzzinātājiem šo summu nolaupījis no budžeta ar deklarāciju mahināciju palīdzību.
Magņitskis apgalvoja, ka naudu, kas tikusi pārskaitīta budžetā, piesavinājušies reideri. Naudas līdzekļu zādzībā bijuši iesaistīti augsta ranga Krievijas tiesībsargājošo struktūru darbinieki.
"Magņicka spriedums atgādina sliktākos Viduslaiku jurisprudences paraugus, bēdīgi, ka tas notiek 21.gs Eiropas Padomes dalībvalstī - Krievijā," savā tvitera kontā raksta Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizējuši jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Pēc viņa nāves šī lieta tika slēgta, bet 2011.gada augustā no jauna atvērta.
