Pašu prasību tiesa skatīs 18.septembrī.
Pieteikumu tiesā “Siemens” iesniedza 11.agustā, prasot atzīt par spēkā neesošu darījumu ar turbīnām. Kā atbildētāji lietā norādīti uzņēmumi AS “Tehnopromeksport”, SIA “Tehnopromeksport” un “Simens tehnologii gazovih turbin” (“Siemens gāzes turbīnu tehnoloģijas”), kurā 65% pieder “Siemens” un 35% Krievijas uzņēmumam “Silovie mašini”.
“Siemens” iepriekš paziņoja, ka pretēji sankcijām uz Krimu nelikumīgi tika nogādātas četras gāzes turbīnas.
AS “Tehnopromeksport”, kas kopš 2016.gada ir bankrota procedūrā, savulaik noslēdza līgumu ar “Siemens” par četru turbīnu piegādi projektam Krievijas Krasnodaras apgabalā, taču projekts beigās netika realizēts.
SIA “Tehnopromeksport”, kas turpina darbību un iesaistīta divu siltumelektrostaciju celtniecībā Krimā, paziņoja, ka turbīnas iegādājās otrreizējā tirgū un modernizēja tās Krievijas rūpnīcās.
“Siemens” aģentūrai “RIA Novosti” paskaidroja, ka trešais atbildētājs, kopuzņēmums pieteikumā iekļauts tehnisku iemeslu dēļ, ņemot vērā šķīrējtiesas regulējumu Krievijā.
Krievijas varasiestādes iepriekš norādīja, ka turbīnas Krimā nonāca likumīgi, jo tās tika nopietni modernizētas, izmantojot Krievijas tehnoloģijas, palielinot turbīnu jaudu.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība 4.augustā paplašināja sankcijas pret Krieviju saistībā ar Vācijas uzņēmuma “Siemens” gāzes turbīnu nosūtīšanu uz Krimu, kuras aneksiju Eiropas Savienība vērtē kā pretlikumīgu. Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainas Krimas pussalu, Eiropas Savienības sankcijas liedz Krimai piegādāt enerģētikas tehnoloģijas.
“Siemens” mēneša atzina, ka Krimā nokļuvušas četras gāzes turbīnas, ko firma bija piegādājusi Krievijas valsts uzņēmumam „Tehnopromeksport”. Tās sākotnēji bija piegādātas elektrostacijas projektam Krievijas dienvidos Krasnodaras reģionā. Tomēr pretēji līgumā atrunātajam bez vācu uzņēmuma ziņas un piekrišanas, un pārkājot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, turbīnas galu galā „nelegāli” nonāca Krimā.
Krievijas paplašinātās sankcijas asi nosodīja, paziņojot, ka tās ir „nepamatotas” un „naidīgas”, īpaši kritizējot Berlīni par tās lomu šo sankciju rosināšanā. Maskava uzstāja, ka sankcijas ieviestas par „biznesa nesaskaņām”, kas „politizētas līdz absurdam līmenim”, un piedraudēja ar atbildes soļiem.
