Krusta gājiens uz Ukrainas galvaspilsētu Kijevu sākās 3.jūlijā valsts austrumos esošajā Svjatogorskas klosterī. Nedēļu vēlāk otrs gājiens startēja no valsts rietumu daļas, lai 27.jūlijā satiktos Kijevā un kopīgā lūgšanā svinētu Kijevas Krievzemes kristīšanu. Šos gājienus organizē Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīca.
Jau kopš paša gājiena sākuma daudzos ukraiņu medijos parādījās informācija par to, ka šis gājiens varētu būt provokācija, izskanot arī informācijai, ka svētceļnieku vidū esot kamuflāžā tērpti kaujinieki. Šādas bažas pastiprināja arī ziņas par to, ka gājienam pievienojas arvien vairāk sportiskas miesas būves jauniešu.
Kā bija paziņojis Ukrainas Augstākās Radas spīkers Andrejs Parubijs, ļoti iespējams, ka šo gājienu organizē Kremlis, lai tādējādi censtos destabilizēt situāciju Ukrainā, radot mākslīgu politisko krīzi.
Parubijs uzsvēris, ka šajā situācijā reliģiska organizācija ir mobilizējusi lielu skaitu cilvēku, kuri varētu izraisīt provokācijas Kijevas ielās.
Savukārt parlamentā pārstāvētās „Tautas frontes” deputāts Dmitrijs Timčuks bija paudis pārliecību, ka šis gājiens ir tāda pati kara metode, kā Ukrainas austrumos regulāri novērojamie uzbrukumu ukraiņu pozīcijām. Pēc Timčuka vārdiem, viens no organizatoru galvenajiem mērķiem esot novājināt Ukrainas drošības spēkus.
Ar to deputāts domājis milzīgos policijas spēkus, kuri novirzīti šī gājiena drošības garantēšanai. Kopumā tie ir četrarpus tūkstoši policistu, kuri ne tikai rūpējušies par svētceļnieku drošību visa krusta gājiena laikā, bet arī pārbaudīs dokumentus un ar metāla detektoru palīdzību centīsies novērst aizliegtu priekšmetu ienešanu reliģiskā pasākuma centrālajā norises vietā.
Otrdienas, 26.jūlija, rītā Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka krusta gājiena dalībniekiem Kijevā ienākt būs liegts, savu lēmumu skaidrojot ar saņemto informāciju par iespējamiem terora draudiem un provokācijām. Šādus draudus esot apstiprinājis fakts, ka otrdien plānotā gājiena maršruta tuvumā tika atrastas vairākas mīnu mulāžas, kā arī spridzekļi ar reālām granātām.
Avakovs paziņoja, ka pilsoņu drošība esot jāvērtē augstāk par reliģiskiem rituāliem. Apņēmību neielaist gājiena dalībniekus pilsētā bija izteikuši arī nacionālistiski noskaņotu organizāciju pārstāvji, kas Kijevas tuvumā uz ceļiem bija izveidojuši vairākus blokposteņus.
Dienas laikā gan tika pieņemts lēmums gājienu uz Kijevu tomēr atļaut.
Kā jau bija sagaidāms, Krievijas mediji un politiskās aprindas arī rūpīgi seko krusta gājienam Ukrainā. Gan baznīcas, gan mediju pārstāvji izteikušies, ka Ukrainas drošības dienestu paziņojumi par terorisma draudiem var būt tikai provokācijas. Ne mazums kritikas veltīts tieši policijai, kurai esot bijis pienākums jau laikus, nevis pēdējā brīdī parūpēties par plānotā maršruta drošību.
Starp citu, arī vairāki ukraiņu politiķi norādījuši, ka tuvāko dienu notikumi Kijevā pierādīs, cik nobriedusi ir pašreizējā Ukrainas vara – vai tā tiešām spēs parūpēties par savu pilsoņu drošību, vai arī meklēs sev kādu izdevīgumu.
Proti, jebkādas provokācijas varētu ļaut nostiprināt policijas kontroli pār valstī notiekošo, tādējādi nostiprinot arī pašas varas pozīcijas.
Taču, kā norāda ukraiņu komentētājs Vitālijs Portņikovs, to, kā beigsies krusta gājiens, - vai tas kļūs par vienas reliģiskās konfesijas ietekmes demonstrāciju, vai arī iezīmēs jaunu destabilizācijas vilni Ukrainā, redzēsim tikai trešdien. Un iznākums esot atkarīgs gan no tiem, kuri izmanto baznīcu savu mērķu sasniegšanai, gan no drošības spēkiem, kuri ir spējīgi jebkādas provokācijas novērst.
