Pusdiena

Vēlēšanas Bavārijā var nest jaunu politisko zemestrīci Vācijā

Pusdiena

Pusdiena 13.10.2018

Ukrainas Pareizticīgā baznīca drīzumā varētu kļūt neatkarīga no Maskavas

Maskava uzskata par nelikumīgu Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības atzīšanu

Krievijas Pareizticīgā baznīca asi iebilst pret Konstantinopoles patriarhāta lēmumu atzīst Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību, uzskata to par nelikumīgu un draud ar šķelšanos, kas būtu līdzvērtīga kādreizējai katoļu un pareizticīgo baznīcas atdalīšanai.

Pēc garas spriešanas Konstantinopoles Sinode tomēr izšķīrās atbalstīt Ukrainas Pareizticīgās baznīcas neatkarības atzīšanu. Oficiālais lēmums par tā dēvētās autokefālijas piešķiršanu varētu būt gaidāms jau nākamajā nedēļā.

Konstantinopoles Sinode patriarha Bartolomeja vadībā, kurš pareizticīgajā pasaulē tiek uzskatīts par pirmo starp līdzīgajiem, atcēla 17.gadsimta beigās pieņemto lēmumu par Kijevas patriarhāta nodošanu Maskavas pārraudzībā.

Krievijas Pareizticīgā baznīca to uztvēra ļoti asi, par ko liecina arī tās runasvīra Vladimira Legojdas teiktais Krievijas televīzijai: “Mēs uzskatām, ka Konstantinopoles Sinodes lēmums ir vēl nepieredzētā kanoniskā rīcība, kas ne tikai ir rupji iejaucas Maskavas Patriarhāta kanoniskajā teritorijā, bet arī draud izjaukt pareizticības kopējo uzbūvi.”

Krievijas Pareizticīgā baznīca draud ar attiecību pārtraukšanu ar Konstantinopoli. Pēc būtības tas nozīmētu pamatīgu šķelšanos Pareizticīgajā baznīcā.

Daži to pat salīdzina ar katoļu un pareizticīgo atdalīšanos vai ar luterāņu baznīcas atšķelšanos.

Vispasaules pareizticīgās baznīcas nostāšanos Ukrainas pusē daudzi politikas vērotāji sauc arī par būtisku Krievijas politisko sakāvi.   

Par Ukrainas baznīcas metropolītu ir atzīts Filarets, kuru 90.gados no baznīcas izslēdza. Viņš intervijā raidstacijai “Eho Moskvi” sacīja: “Kad Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti, es kā šīs baznīcas vadītājs sacīju, ka mums kā neatkarīgas valsts pilsoņiem ir nepieciešama arī neatkarīga baznīca. Līdzīgi tas ir noticis visās Balkānu valstīs. Mēs neko jaunu te neesam izdomājuši.”

Metropolīts Filarets politisko neatkarību no Krievijas nu baznīcas neatkarība jeb pašas pareizticīgās baznīcas vārdiem runājot – autokefālija nosauca par epohālu lēmumu.  

Tikmer Maskava ir brīdinājusi, ka Ukrainas baznīcas atdalīšanās var izraisīt protestus un vardarbību Ukrainā. Jau šobrīd Ukrainā darbojas vairākas pareizticīgās baznīcas, un daļa no tām vēlas arī turpmāk palikt Maskavas pārraudzībā. Tādēļ Krievijas plašsaziņas līdzekļi brīdina par iespējamo baznīcu ieņemšanu, ko it kā gatavojas īstenot ukraiņu nacionālisti. Tāpat tiek likts saprast, ka aiz Stambulā pieņemtā lēmuma stāv ASV.

ASV īpašais sūtnis Ukrainas sarunās Kurts Volkers vēl pirms lēmuma paziņošanas sacīja, ka šis ir jautājums par reliģisko brīvību: “Ir traģiski, ka pastāv reliģiskie līderi, kuri var aicināt uz vardarbību. Tas būtu briesmīgi, un mēs to noteikti negribētu pieredzēt. Es ceru, ka neviens pēc šī lēmuma nemēģinās sarīkot protestus un vardarbības aktus. Un situācija Ukrainas austrumos šajā ziņā ne ar ko būtiski neatšķiras no pārējām valsts daļām.

Ukrainas iedzīvotāju tiesības uz reliģijas brīvību būtu jārespektē. Un ir žēl, ka citas valstis uzskata, ka tas būtu jāaptur.”

Konstantinopoles lēmumu atbalstīja arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Viņš pēc šī lēmuma uzstājās ar īpaši emocionālu runu. Viņam tā ir arī politiska uzvara -  baznīcas neatkarība bija viens no viņa galvenajiem politiskajiem solījumiem pirms nākampavasar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām,  ne velti viņš savai politiskajai kampaņai izvēlējies kodolīgu politisko lozungu – armija, valoda un ticība.

“Es no visas sirds jūs apsveicu ar šo grandiozo, vēsturisko mirkli, esmu dziļi pateicīgs par milzīgo atbalstu šim realizētajam solim. Tā ir liela uzvara dievbijīgajai Ukrainas tautai pāri Maskavas dēmoniem, labā uzvara pār ļauno, gaismas uzvara pār tumsu. Es jūs visus apsveicu ar šo vareno dienu, kuru ukraiņu tauta ir gaidījusi 332 gadus,” sacīja Porošenko.

Pēdējo mēnešu laikā ukraiņu intereses Stambulā aizstāvēja arī nacionālā flanga politiķis Jurijs Noevijs, kurš pašlaik Rīgā piedalās filmas veidošanā par Latvijas simtgadi, kas reizē ir arī simtgade diplomātiskajām attiecībām ar Ukrainu. Viņš bija viens no politiķiem, kas skaidroja pārējai pareizticīgajai pasaulei Ukrainas baznīcas vēsturi un aicināja atcelt vēsturisko netaisnību. Arī viņam lēmums ir liela uzvara.

“Maskava pašlaik palikusi izolēta no pareizticīgās pasaules. Ja viņi tagad pat draud atteikties no Konstantinopoles patriarhāta garīgā ceļa, tas nozīmē, ka Maskavas patriarhāts slīgst ķecerībā. Tā riskē kļūt par ķeceru organizāciju, nevis baznīcu. Tāpēc visa pareizticīgā pasaule, kas saprot Ukrainas jautājuma vēsturi, protams, atbalsta Ukrainu un Ukrainas pareizticīgās baznīcas neatkarību,” pauda Noevijs.

 Ukrainas pareizticīgās Patriarhs Filarets aktīvi atbalstīja pašcieņas revolūciju un Krimas aneksijas dēļ pielīdzināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Ādolfam Hitleram, bet šogad maijā Ukrainas baznīca ziņoja, ka novērsts pret tās patriarhu gatavots atentāts.  

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti