Pirms pieciem gadiem Maskavu piepildīja baltās lentītes - šādu simbolu izvēlējās cilvēki, kas protestēja pret Kremļa politiku. Tās bija lielākas demonstrācijas kopš 90. gadu sākuma demokrātu mītiņiem. 2011. gada decembrī opozicionāri bija nikni - tikko viņu acu priekšā notika masveida vēlēšanu falsifikācija. Turklāt par prezidentu gatavojās kļūt nevis šķietami liberālais Dmitrijs Medvedevs, bet atkal - Vladimirs Putins. Vairākas dienas desmitiem tūkstošu cilvēku pulcējās, iedvesmoti ap saukli "Krievija būs brīva".
"Cilvēki toreiz jūtās apkrāpti, viņiem vienkārši nozaga balsis, neļāva izvirzīt savu kandidātus," saka "Eho Moskvi" galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs
"Lai kāds Medvedevs arī nebūtu, viņu asociēja ar pārmaiņām, Putins bija atgriešanas pagātnē. Mūs toreiz tik ļoti sadusmoja perspektīvu, nākotnes trūkums. Tas nav normāli, ka tavā valstī politikas pēc būtības nav," uzskata "Atklātā Krievija" cilvēktiesību nodaļas koordinatore Marija Baronova.
Demonstrācijas turpinājās arī 2012. gadā, Maskavas mēra vēlēšanās Aļeksejs Navaļnijs ieguva trešdaļu balsu, taču drīz vien aktivitāte noplaka. Pat ņemot vērā falsifikācijas, šogad Krievijas Valsts domes vēlēšanās demokrātiski noskaņotie spēki izgāzās.
Dažos reģionos pārkāpumi bija nopietni, taču nenotika neviena protesta akcija. Opozīcijas līderi gadu gaitā tā arī nespēja protestus pārvēst nopietnā politiskajā kustībā.
"Neviens no tā laika protestu vadoņiem nebija gatavs kļūt par līderi, uzņemties atbildību, visi vēlējās stāvēt maliņā. Aleksejs Navaļnijs tikai tagad paziņoja par savām prezidenta ambīcijām, tikai tagad, bet no viņa to gaidīja 2011. gadā," skaidro Baronova.
"[Garijs] Kasparovs redzēja valsts attīstību vienā veidā, [Boriss] Ņemcovs - otrā, [Anatolijs] Sobčaks - trešajā, bet Navaļnijs - ceturtajā. Es pat nerunāju pat Eduardu Ļimonovu un nacionālistiem. Tāpēc ir pavisam normāli, ka viņi nevarēja savā starpā vienoties," skaidro Venediktovs.
Paši opozicionāri atzīst, ka arī Kremlis laiku nezaudēja. No vienas puses, pieņemti likumi, kas var apcietināt jebkuru protestētāju, no otras – daļa no Maskavas vidusšķiras prasībām ir izpildītas.
"Jūs gribējāt kā Eiropā? Labi! Godīgās vēlēšanas nedabūsiet, bet soliņus kā Rietumu parkos un veloceliņus iedosim. Tas ir ciniski, bet cilvēki nokļuva cietumos, mira, un viss tādēļ, lai Maskavā ierīkotu veloceliņu," saka politikas apskatnieks Oļegs Kašins.
"Levada centra" pētījumi liecina - pēdējos gados Krievijas iedzīvotāju vēlme iesaistīties politiskajos protestos ir sasniegusi vēsturisko minimumu, bet vienlaikus ir kāda jauna tendence.
Ekspertiem tomēr šķiet, ka lielie protesti ar laiku Maskavā un citās Krievijas pilsētās atgriezīsies, jo pasliktinās ekonomiskā situācija, un sāk protestēt nelielas interešu grupas.
