Maskavā jauni protesti pret varu

Krievijā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, bet Maskavas vēlēšanu komisija liedz balotēties vairākiem opozicionāriem. Tas izraisījis plašas demonstrācijas. Simtiem protestētāju izgāja Maskavas ielās, lai aizstāvētu neatkarīgos kandidātus. Protestos iejaucās policija un vairākus desmitus cilvēku arestēja. Gaidāmās vēlēšanas solās būt arī pārbaudījums Krievijas prezidenta Vladimira Putina varai. 

“Nozogot šīs vēlēšanas, viņi nozog mums nākotni,” sauca ar karogiem un plakātiem pulcējušies protesta dalībnieki. Sabiedrībā dusmas raisījis Maskavas vēlēšanu komisijas  paziņojums, ka tā liegs balotēties virknei neatkarīgo kandidātu, kas it kā neesot saņēmuši vajadzīgo parakstu skaitu, lai varētu turpināt vēlēšanu ceļu.

“Mēs vācām parakstus lietū un karstumā. Un ziniet, ko vēlēšanu komisija mums pateica? Viņi teica, ka šie paraksti ir viltoti. Daudzi no cilvēkiem, kuri parakstījās, šodien ir šeit. Draugi, vai jums šāda situācija ir pieņemama?” vaicāja opozīcijas kandidāts Dmitrijs Gudkovs.

“Neatkarīgos kandidātus nelaiž balotēties Maskavas domē. Mēs sekojam ziņām un redzam tiešām ļaunprātīgus pārkāpumus,” norādīja protesta dalībniece Jekaterina Šavrunkova.

No sarakstiem svītroto vidū ir Maskavā labi zināmi varas opozicionāri. Viņu vidū Ļubovs Sobols, kuru kopā ar vēl vairākiem desmitiem protestētāju policija arestēja demonstrācijas vietā.

Protestos nebija manāms viens no redzamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķiem Aleksejs Navaļņijs. Viņš ir viens no zināmākajiem  opozicionāriem, kurš pats ir piedzīvojis varas iestāžu liegumu piedalīties Krievijas prezidenta vēlēšanās.

Liegums piedalīties gan pašvaldību, gan augstākā līmeņa vēlēšanās varai neērtiem cilvēkiem Krievijā nav jaunums. Starptautiskās demokrātijas organizācijas arī šā iemesla dēļ Krieviju ierindojušas starp pasaules autoritārākajām valstīm, novietojot to zemāk par Kubu un Afganistānu.

Eksperti teic, ka septembrī gaidāmās reģionālās vēlēšanas būs svarīgs signāls arī par Vladimira Putina un viņa partijas varas spēku. Patlaban viņa paša un partijas “Vienotā Krievija” popularitāte krīt, to apliecina arī vairākas zaudētas gubernatora vietas.

“Protestu ir vairāk, Putina popularitāte krīt, pēc 19 pie varas pavadītiem gadiem viņam ir arvien grūtāk izpildīt apsolīto sapni – stiprāku Krieviju un ekonomisko stabilitāti. Krievijas labklājība cēlās naftas cenu dēļ, taču tās ir kritušās, un līdz ar to arī slīd Putina maska,” stāstīja “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas vadītājs Džeimss Niksijs.

“Šobrīd “Vienotās Krievijas” aktivitātēm ir viens iznākums – protesta gara nostiprināšanās sabiedrībā. Reģionos cilvēki no tās vairās kā no mēra,” tik skarbi izteicies arī parasti prokremliskais izdevums “Moskovskij Komsomolec”. Putina un partijas popularitātes kritumu skaidro ar ekonomiskās labklājības lejupslīdi, ko veicinājušas arī abpusējās sankcijas ar Eiropas Savienību.

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti