Lietuva, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās 18. jūnijā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.
Pa dzelzceļu cauri Baltkrievijai un Lietuvai uz Krievijai piederošo Kaļiņingradu tiek vestas dažādas preces, kas anklāvam nepieciešamas. Taču sestdien stājās spēkā ES sankcijas, kas aizliedz tērauda, melno metālu importu un tranzītu no Krievijas.
Lietuva ķērusies pie šo sankciju īstenošanas – apturēti vilcieni, kas uz Kaļiņingradu ved sankcionētās preces. Aizturētie sastāvi veido ceturto daļu no Krievijas dzelzceļa piegādēm Kaļiņingradai. Pasažieru ceļošana uz Kaļiņingradu un nesankcionētu preču tranzīts neesot ietekmēts – tā uzsver Lietuva.
Taču Lietuvas rīcība izraisījusi Krievijas sašutumu.
"Nav šaubu, ka Krievija reaģēs uz tamlīdzīgām naidīgām darbībām. Atbilstoši pasākumi pašlaik tiek izstrādāti starpinstitūciju formātā un tiks pieņemti tuvākajā laikā. To sekas radīs būtisku negatīvu ietekmi uz Lietuvas iedzīvotājiem," Patruševs sacīja otrdien Kaļiņingradā, kur notika sanāksme par Krievijas ziemeļrietumu drošības aktuālajiem jautājumiem.
Viņš teica, situācija Krievijas Ziemeļrietumu federālā apgabala pierobežā veidojas "kontekstā ar Ziemeļatlantijas bloka militārās un izlūkdienestu klātbūtnes palielināšanu pie Krievijas valsts robežas, kā arī bezprecedenta politisko, informatīvo un ekonomisko spiedienu no Rietumiem".
Patruševs klāstīja, ka "Lietuvas pēc Rietumu pavēles sāktā blokāde" ir piemērs tam, ka "uzticēties nedrīkst ne mutiskiem, ne rakstiskiem Rietumu paziņojumiem".
Otrdien Krievijas Ārlietu ministrija izsauca ES vēstnieku Maskavā Markusu Edereru, kuram izteica protestu par "vienpusējiem pret Krieviju vērstiem ierobežojumiem kravu tranzītam starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas teritoriju".
ES vēstniekam ministrijā norādīts, ka tāda rīcība esot bloka juridisko un politisko saistību pārkāpums un "veicina saspīlējuma saasinājumu". Maskava pieprasījusi nekavējoties atcelt visus ierobežojumus kravu tranzītam, brīdinot, ka pretējā gadījumā tikšot veikti atbildes pasākumi.
Savukārt Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien uzsvēra, ka Viļņa nav interpretējusi ES sankcijas un nav bloķējusi Kaļiņingradas apgabalu.
"Nekādas Kaļiņingradas blokādes nav. Vienkārši no pagājušās nedēļas nogales spēkā stājušās sankcijas atsevišķām precēm, kas iekļautas tā dēvētajā sankciju paketē, proti, tēraudam un melnajam metālam, un tādējādi dzelzceļa klienti vai līgumslēdzējas puses ir informētas par šo sankciju piemērošanu un ka šo preču iekraušana un pārvadāšana nav iespējama," Šimonīte teica žurnālistiem Viļņā.
Viņa uzsvēra, ka visu citu sankcijām nepakļauto preču pārvadājumi, kā arī pasažieru plūsma nav ierobežota.
Šimonīte atgādināja, ka ar labas gribas žestu Lietuva nav apturējusi līgumu par Krievijas pilsoņu tranzītu uz un no Kaļiņingradas apgabala, kad Krievija tās bankām noteikto sankciju dēļ par šo pakalpojumu nevarēja samaksāt.
"Es nezinu, vai ir vēl kāds starptautisks līgums, kuru tā nav pārkāpusi," teica Lietuvas premjerministre, par ironiskām nosaucot Krievijas apsūdzības, ka tranzīta ierobežojumi ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Savukārt Lietuvas vēstnieks ES Arnolds Pranckevičs otrdien aicināja Viļņu atspēkot Krievijas izplatīto dezinformāciju par tranzīta ierobežojumiem un nepakļauties mēģinājumiem sēt paniku.
"Svarīgi ir nevis taisnoties Krievijai, bet atspēkot Krievijas dezinformācijas vēstījumu, ka Lietuva it kā īsteno Kaļiņingradas blokādi," viņš teica Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai LRT.
Viņš atgādināja, ka ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels pirmdien paziņojis, ka "Lietuva nav noteikusi nekādus vienpusējus nacionālus ierobežojumus un tikai piemēro Eiropas Savienības sankcijas".
Jau vēstīts, ka Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs sestdien paziņoja, ka Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" informējis Krievijas anklāva dzelzceļa operatorus par aizliegumu no 18. jūnija pārvadāt daudzas preces, jo ir noteiktas sankcijas.
Gubernators pauda, ka aizliegums ietekmēs 40-50% uz un no citiem Krievijas reģioniem eksportētās un importētās preces, kuru pārvadājumi notiek caur Lietuvu. To vidū ir būvmateriāli, cements un metālu produkcija.
Lietuvas Ārlietu ministrija norādījusi, ka 17. jūnijā spēkā stājas ES sankcijas Krievijas tērauda un citas dzelzs produkcijas importam un tranzītam bloka teritorijā. Šāds aizliegums iekļauts 15. martā pieņemtajā ES ceturtajā sankciju paketē.
Ministrija pirmdien iesniegusi Maskavas pagaidu pilnvarotajam lietvedim Sergejam Rjabokoņam notu ar skaidrojumu par Eiropas Savienības (ES) noteikto ierobežojumu ieviešanu starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien izsauca Lietuvas pagaidu pilnvaroto lietvedi Virgīniju Umbrasieni, lai izteiktu protestu par tranzīta aizlieguma ieviešanu "bez iepriekšēja brīdinājuma" un pieprasītu to nekavējoties atcelt.
"Ja drīzumā kravu tranzīts starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federāciju caur Lietuvu netiks pilnībā atjaunots, Krievija patur sev tiesības rīkoties, lai aizsargātu savas nacionālās intereses," norādīja Krievijas Ārlietu ministrija.
Dzelzceļa pasažieru satiksme ar Kaļiņingradas apgabalu tiek īstenota caur Lietuvas teritoriju bez izmaiņām, bet lidmašīnas lido virs Baltijas jūras, jo ES valstu gaisa telpa Krievijai ir slēgta.
Militārie eksperti jau sen ir brīdinājuši, ka Krievija varētu izmantot Kaļiņingradu, lai pārbaudītu NATO un Rietumu apņēmību aizstāvēties, ja, piemēram, kaut kas atgadītos Suvalku koridorā, kas ir šaurākā vieta starp Kaļiņingradu un Baltkrieviju.
Kaļiņingradu, kas agrāk bija Austrumprūsijas ostas pilsēta Kēnigsberga, 1945. gada aprīlī Sarkanā armija sagrāba no nacistiskās Vācijas kontroles un pēc Otrā pasaules kara pievienoja Padomju Savienībai. Tagad Krievijai piederošā teritorija Baltijas jūras piekrastē robežojas ar NATO dalībvalstīm Lietuvu un Poliju.
