Simtiem Krievijas pilsētu un ciemu klāj smagi dūmu mutuļi. Sibīrijas mežu ugunsgrēki turpina plesties plašumā. Pagaidām deg nomaļās vietās, taču pastāv bažas, ka liesmas varētu sasniegt arī apdzīvotas vietas un apdraudēt vietējos iedzīvotājus.
Arī dūmu ieelpošana ir veselībai kaitīga. Tāpēc vairākos Sibīrijas austrumu rajonos izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Krievijas gaisa spēku helikopteri nometuši vairāk nekā tūkstoti tonnu ūdens, ar ko izdevies apdzēst 170 tūkstošus hektāru. Tomēr liesmas pārņēmušas daudz lielāku platību. Turklāt daudzās vietās ir grūti piekļūt.
Kaut arī tuvākajās dienās tiek solīts lietus, ar to nebūs gana, lai uguni nodzēstu.
Vides eksperti norāda, ka ugunsgrēku apjoms šajā gadalaikā patiesībā nav nekas ārkārtējs, taču šoreiz tiem pievērsta lielāka uzmanība klimata pārmaiņu dēļ.
“Mēs kā mežu valsts izmantojam mežus, lai tie absorbētu siltumnīcas gāzes, ko rada cilvēku aktivitāte. Tāpēc, zaudējot mežus, mēs zaudējam spējas absorbēt ogļskābo gāzi, un tādējādi palielinās kaitīgo gāžu apjoms atmosfērā,” norādīja Dabas resursu un vides politikas institūta pārstāvis Aleksandrs Bagins.
Daži aktīvisti Maskavā bija pulcējušies uz protestu pie Vides ministrijas. Viņi uzskata, ka valdība nereaģēja pietiekami ātri un ka uz ugunsgrēka dzēšanu cenšas ietaupīt.
“Es izlēmu iziet ielās, jo esmu dusmīga par to, ka mūsu valdība neaizsargā mūsu dabu un mežus. Valdība ciniski domā, ka nav vērts tērēt naudu uz pašām dārgākajām lietām, kas mums ir – dabu un mežiem. Bet tērē naudu citur,” medijiem klāstīja vides aktīviste Marija.
Vides aizsardzības grupa “Greenpeace” plašos ugunsgrēkus pasludinājusi par ekoloģisku katastrofu.
