Sadaļas Sadaļas

Martā plānots uzsākt Astravjecas spēkstacijas komerciālo izmantošanu

Eiropas Parlamenta deputāti ir satraukti, ka Baltkrievija plāno jau martā uzsākt Astravjecas atomelektrostacijas (AES) komerciālo izmantošanu. Kā zināms, šī spēkstacija atrodas tikai 50 km attālumā no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas un mazāk nekā 200 km attālumā no Latvijas.

ĪSUMĀ:

  • Baltkrievija negrasās atteikties no plāna iedarbināt AES uz pilnu jaudu.
  • Kodoldrošības ekspertiem ir bažas par AES atbilstību drošības standartiem.
  • Eiropas Savienībai trūkst instrumentu, kā ietekmēt Baltkrieviju.
  • Baltijas valstis boikotēs Baltkrievijas elektroenerģiju.

Atomenerģijas drošības eksperti no vairākām Eiropas valstīm šonedēļ ir apmeklējuši Astravjecas atomelektrostaciju. Vizītes galvenais mērķis bija pārliecināties, vai iepriekš izteiktie iebildumi un ierosinājumi ir ņemti vērā.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma rezolūciju, pieprasot drošības apsvērumu dēļ apturēt Astravjecas AES iedarbināšanu Baltkrievijā. Pret baltkrievu AES projektu visvairāk iebilst Baltijas valstis, kas netic Minskas apgalvojumiem par atomstacijas drošību.

Latvijas Radio korespondents Artjoms Konohovs par Astravjecas AES

Bažas par jaunās atomelektrostacijas atbilstību starptautiskiem drošības standartiem ir izteicis arī Kristiāns Silviu Bušojs, EP deputāts no Rumānijas.

“Mēs izsakām neapmierinātību ar sasteigto atomstacijas komerciālās darbības uzsākšanu. Astravjecas atomelektrostacijai nebūtu jāuzsāk komerciālā ekspluatācija, kamēr netiks nodrošināta pilnīga atbilstība visaugstākajiem pasaules standartiem atomenerģijas un vides drošības jomā. Šie standarti būtu jāievēro arī turpmāk. Tādēļ vajadzētu, lai to uzraudzītu neatkarīgs kontroles dienests.”

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone deputātiem sacīja, ka kodoldrošības ekspertu grupa šonedēļ ir viesojusies Baltkrievijā. Tās sastāvā bija speciālisti no ES valstīm un Ukrainas. Līdz marta sākumam viņi plāno sagatavot sākotnējo atzinumu par iepriekš konstatēto trūkumu novēršanu.

Simsone cer, ka šis dokuments būs pieejams vēl pirms Astravjecas stacijas komerciālās darbības uzsākšanas. Tomēr komisāre atzina, ka galīgais lēmums jebkurā gadījumā ir Minskas rokās.

“Saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem lēmums par Astravjecas atomelektrostacijas palaišanu ir jāpieņem Baltkrievijas valdībai.

Galvenā atbildība par drošību gulstas uz stacijas operatoru un nacionālo atomenerģijas regulatoru. Komisija izmanto visus diplomātiskos un politiskos rīkus, lai panāktu, ka jebkādi lēmumi par šīs stacijas komerciālo izmantošanu tiktu pieņemti, balstoties uz visaugstākajiem drošības standartiem.”

Savukārt eiroparlamentārietis Ivars Ijabs piebilda, ka Brisele var spert arī citus soļus.

„Mēs saprotam, ka Eiropas Savienībai diemžēl nav instrumentu, lai apturētu Astravjecas darbību, neskatoties uz to, ka tā neatbilst starptautiskajiem kodoldrošības standartiem.

Bet Eiropai ir iespēja vismaz ar savu pilsoņu un uzņēmumu naudu neatbalstīt šādas autoritārā režīma ģeopolitiskās spēles.

Eiropai ir iespēja izveidot arī agrīnās brīdināšanas sistēmu radiācijas mērīšanai Eiropas Savienības valstīs, kas atrodas šīs kodolelektrostacijas tuvumā.”

Baltijas valstis jau ir pārtraukušas iepirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas.

KONTEKSTS:

Elektrības ražošana Astravjecas atomelektrostacijā sākta pērn 3. novembrī. Lietuva un pārējās Baltijas valstis uzskata staciju par bīstamu, it īpaši ņemot vērā, ka tā atrodas tikai 50 km attālumā no Viļņas.

Eiropas Parlaments ir pieņēmis recolūciju, pieprasot apturēt Astravjecas AES ekspluatāciju. EP deputāti uzskata, ka Astravjecas AES ir “Baltkrievijas un Krievijas ģeopolitisks projekts, kura būvēšana un nākotnes darbība ir iespējams drauds Eiropas Savienības dalībvalstu drošībai, veselībai un vides aizsardzībai”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt